Pa kreisi - taisns riņķa konuss, pa labi - slīps riņķa konuss
Vienkāršākajā variantākonuss ir rotācijas ķermenis, kurš veidojas,taisnleņķa trijstūrim rotējot ap vienu nokatetēm. Tas ir taisns riņķa konuss. Vispārīgajā gadījumā konuss ir virsma, kuru veido taisnes, kas iet caur plaknes līkni un krustojas savā starpā kādā punktā virs līknes. Līkne var būt jebkāda, taču parasti apskata noslēgtas līknes. Ja līkne irriņķa līnija, tad tas ir riņķa konuss, ja līkne irelipse, tad tas ir eliptisks konuss, ja līkne ir daudzstūris, tad tas irpiramīda. Ja konusavirsotne atrodas virs līknes centra, tad tas ir taisns konuss, ja konusa virsotne atrodas ārpus līknes centra (var atrasties arī ārpus līknes perimetra), tad tas ir slīps konuss.
Figūru, kas veidojas konusam nogriežot gabalu virsotnes (ar plakni, kas nav paralēla konusa asij), sauc parnošķeltu konusu. Nošķeltu konusu var uzskatīt parrotācijas figūru, kas veidojas, taisnleņķatrapecei rotējot ap īsāko sānu malu.
Pardivdobumu konusu sauc tādu punktu kopu telpā, kuru koordinātas apmierina vienādojumu.
