Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Kongo Demokrātiskā Republika

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Kongo Demokrātisko Republiku. Par citām jēdzienaKongo nozīmēm skatītnozīmju atdalīšanas lapu.
Kongo Demokrātiskā Republika
République démocratique du Kongo(franciski)
Kongo Demokrātiskās Republikas karogsKongo Demokrātiskās Republikas ģerbonis
KarogsĢerbonis
Himna: Debout Congolais(franču)
Location of Kongo Demokrātiskā Republika
Location of Kongo Demokrātiskā Republika
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kinšasa
4°19′S15°19′E /4.317°S 15.317°E /-4.317; 15.317
Valsts valodasFranču valoda
Etniskās grupas Luba 18%
BaKongo 16%
Mongo 14%
Ruanda 10%
Azandi 6%
Bandi+Ngali 6%
ValdībaPusprezidentālarepublika
 - PrezidentsFelikss Čisekedi
 - PremjerministrsŽans-Mišels Sama Lukonde
LikumdevējsParlaments
 - AugšpalātaSenāts
 - ApakšpalātaNacionālā asambleja
Neatkarība
 - noBeļģijas1960. gada 30. jūnijā[1] 
Platība
 - Kopā 2,345,409 km² (11)
 - Ūdens (%)4,3
Iedzīvotāji
 - iedzīvotāji 2014. gadā77 433 744[1] (19.)
 - Blīvums33,01/km² (182.)
IKP (PPP)2014. gada aprēķins
 - Kopā55 miljardi US$[2] 
 - Uz iedzīvotāju694 US$[2] 
IKP (nominālais)2014. gada aprēķins
 - Kopā30,8 miljardi US$[2] 
 - Uz iedzīvotāju416 US$[2] 
Džini koef. (2006)44.4 
TAI (2013)0.338 (186.)
ValūtaKongo franks (CDF)
Laika joslaWAT unCAT(UTC+1 līdz +2)
Interneta domēns.cd
Tālsarunu kods+243

Kongo Demokrātiskā Republika (franču:République démocratique du Congo), agrāk —Zaira, ir valstsCentrālajā Āfrikā. Tā ziemeļos robežojas arCentrālāfrikas Republiku unDienvidsudānu, austrumos arUgandu,Ruandu,Burundiju unTanzāniju, dienvidaustrumos arZambiju, ziemeļrietumos arKongo Republiku un dienvidrietumos arAngolu. Pēc platības tā ir otrā lielākā valsts Āfrikā un 11. lielākā pasaulē. Tā ir lielākā valstsSubsahāras Āfrikā pēc platības. Ar 84 miljoniem iedzīvotāju šī ir valsts ar ceturto lielāko iedzīvotāju skaitu Āfrikā un 16. lielāko pasaulē, tāpat šī ir valsts ar lielāko iedzīvotāju skaitu starp tām valstīm, kur oficiālā valsts valoda irfranču. Bez franču valodas par valsts valodām ir atzītas arī četras bantu valodas (kongo valoda, lingala valoda, luba,svahili). Valsti apdzīvo vairāki simti dažādu etnisko grupu.

No 1908. līdz 1960. gadam Kongo Demokrātiskā Republika bijaBeļģijas kolonija un tās nosaukums bijaBeļģu Kongo. No 1971. līdz 1997. gadam tā bija oficiāli pazīstama ar nosaukumu Zaira.

Valsts ekonomiku veido galvenokārt primārais sektors (lauksaimniecība unkalnrūpniecība). Valsts ir bagāta ar dabas resursiem. Valsts lielākās pilsētas ir tās galvaspilsētaKinšasa,Lubumbaši unMbužimaji. Kongo Demokrātiskā Republika irANO unĀfrikas Savienības dalībvalsts. Saskaņā ar 2018. gada datiem Kongo Demokrātiskā Republika ierindojas 176. vietā pēcTautas attīstības indeksa no 189 valstīm. Tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

19. gs beigāsBeļģijas karalisLeopolds II, kuru neapmierinājaBeļģijas starptautiskās ietekmes un prestiža trūkums, mēģināja pārliecināt Beļģijas valdību atbalstīt tajā laikā lielākoties neizpētīto Kongo baseinakolonizāciju. Beļģijas valdībai bija atšķirīgas domas. Tāpēc Leopolds nolēma padarīt teritoriju par savu privāto īpašumu. Ar atbalstu no vairākām rietumu valstīm, kas Leopoldu uzskatīja par noderīgu buferi starp konkurējošajiem koloniālajiem spēkiem (Franciju unLielbritāniju), Leopolds 1885. gadā panāca savas personiskās kolonijas -Kongo Brīvvalsts starptautisku atzīšanu.

Lai gan teritoriju pārvaldīja noBriseles, administratīvā galvaspilsēta bija ostas pilsētaBoma, kuru izmantoja eksporta vajadzībām. Bomā atradās arī ģenerālgubernatora rezidence, kurš bija pakļauts tieši Beļģijas karalim. Valsts tika sadalīta 14 rajonos, kurus pārvaldīja komisāri. Komisāri ziņoja tieši ģenerālgubernatoram un tos iecēla pats karalis. Šo amatu veicēji arī bija atbildīgi par to, lai pēc iespējas īsākā laikā tiktu savākts liels daudzumsziloņkaula ungumijas jeb kaučuka. Koloniālā administrācija ieviesaterora režīmu, notika masveidaslepkavības unkropļošana. Ap 19 000 āfrikāņu algotņu beļģu virsnieku vadībā izmantoja privātā armijāForce Publique, kas pildīja policijas funkcijas un uzturēja kārtību okupētajā teritorijā.[3]

Kongo Brīvvalsts pastāvēja līdz 1908. gadam, kad to anektēja Beļģija un pārdēvēja parBeļģu Kongo. Kolonijā likumdošanas vara bija Beļģijas karalim un parlamentam, bet izpildvara bija piešķirta ģenerālgubernatoram, kuru pārraudzīja Beļģijas Kongo lietu ministrs. Kongo iesaistījās abos pasaules karosAntantes unsabiedroto pusē.Pirmā pasaules kara laikāForce Publique bija mobilizējuši vietējos iedzīvotājus, kuri kopā arLielbritānijas unPortugāles koloniju karaspēku piedalījās cīņās pretVācijas ImpērijuVācu Austrumāfrikā. Kara laikā Beļģija okupēja mūsdienuRuandas unBurundi teritoriju, kuras apvienoja vienāTautu Savienības mandātteritorijā ar nosaukumuRuanda-Urundi.

Kongo Republikas sadalīšanāsKongo krīzes laikā (1960-1963).

Otrā pasaules kara laikā kolonija bija vērtīgs ienākumu avots okupētās Belģijas valdībai, kura atradās trimdā, kā arī pārējiem sabiedrotajiem. Tā eksportēja gumiju, palmu eļļu,varu undimantus. Beļģu Kongo kļuva par vienu no galvenajāmurāna eksportētājvalstīm uzASV, kuru izmantojaManhatanas projektā.Force Publique izveidoja vairākas brigādes, lai palīdzētu sabiedrotajiem cīnīties pretItālijuAustrumāfrikā.

Pēc neatkarības pasludināšanas 1960. gadā valsts ekonomisko attīstību iedragāja nestabilitātes un vardarbības periodsKongo krīzes laikā (1960–1963). Kongo armijas štāba vadītājsMobutu gāza demokrātiski ievēlēto premjerministraPatrisa Lumumbas valdību.[4] Mobutu turpināja vadīt bruņotos spēkus un 1965. gadāmilitāra apvērsuma laikā gāza valdību un pārņēma varu valstī savās rokās. 1971. gadā Kongo DR pārdēvēja par Zairu, bet 1972. gadā Žozefs Mobutu mainīja savu vārdu uz Mobutu Sese Seko.1990. gadu sākumā valsts piedzīvojaekonomisko krīzi unekonomiskā izaugsme katru gadu bija negatīva.Pirmā Kongo kara (1996–1997) laikā Ruandas un Ugandas atbalstītie nemierniekiLorēna Kabilas vadībā gāza Mobutu valdību. Kļuvis par valsts prezidentu, Kabila atjaunoja Kongo Demokrātiskās Republikas nosaukumu.Otrā Kongo kara (1998–2002) laikā Lorēnu Kabilu nogalināja un par prezidentu kļuva viņa dēlsDžozefs Kabila.

2004. gadā sākāsKivu konflikts, kad vairākas nemiernieku grupas sāka uzbrukt KDR armijai. Lielākās kaujas notika Ziemeļkivu galvaspilsētāGomā, kurā ir izvietotiANO miera uzturētāji.

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Kongo Demokrātiskās Republikas karte

Kongo Demokrātiskā Republika atrodas uzekvatora, un tās kopējā platība ir 2 345 409 kvadrātkilometri, no kuriem 3,3 procentus aizņemūdens. Tā ir otra lielākā valsts Āfrikā pēc platības aizAlžīrijas. Valsts atrodasĀfrikā,Kongo upes baseina teritorijā. Augstākā virsotne valstī irStenlija kalns (5109 m). Garākā upe valstī irLualaba. Lielākais ezers valstī irTangaņikas ezers.

Valsts ziemeļos robežojas arCentrālāfrikas Republiku unDienvidsudānu, austrumos arUgandu,Ruandu,Burundiju unTanzāniju, dienvidaustrumos arZambiju, ziemeļrietumos arKongo Republiku un dienvidrietumos arAngolu. Valsts rietumos to mazliet apskaloAtlantijas okeāns. Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta irKinšasa, kura ir arī lielākā pilsēta valstī. Tajā dzīvo 11 miljoni iedzīvotāju un tā ir visapdzīvotākā pilsēta valstī. Kinšasa ir arī viena no valsts 26 provincēm.

Kongo Demokrātiskās Republikas krasta līnija ir tikai 37 kilometrus gara. Caur valsti plūstKongo upe, kas ir otra garākā upe Āfrikā. Rietumos atrodas tropu meži un ganību lauki. Ziemeļos stiepjasKongo lietus mežs, kas sākas valsts ziemeļrietumos un stiepjas līdz pat ziemeļaustrumiem. Kongo lietus mežs ir pazīstams ar savu lielobioloģisko daudzveidību. Tajā ir sastopams vairāk nekā 600 koku sugu un 10 000 dzīvnieku sugu. Sastopami tādi dzīvnieki kā meža ziloņi,gorillas,šimpanzes (bonobo),okapi,leopardi,nīlzirgi unlauvas.[5] Kasai reģionā (Rietumkasai unAustrumkasai provinces), kas atrodas valsts centrālajā daļā, tiek iegūtidimanti. Kivu reģions (Dienvidkivu unZiemeļkivu provinces), kurš atrodas pie robežas ar Ruandu un Burundi, kā arī mazliet pie robežas ar Ugandu, ir pazīstams arvulkāniem unkalnu gorillām. Valsts dienvidaustrumos atrodas bijusīKatangas province, kura ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem un auglīgu zemi lauksaimniecībai. Provinces galvaspilsēta bijaLubumbaši, kura ir otra lielākā pilsēta valstī, kā arī nozīmīga kalnrūpniecības pilsēta. 2015. gadā provinci sadalīja 4 mazākās provincēs. Tajās tiek iegūtskobalts,varš,zīds,rādijs,urāns undimanti.

Kongo atrodas septiņi nacionālie parki, no kuriem pieci ir iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojumu sarakstā:Garambas nacionālais parks, Kahuzi-Biéga nacionālais parks,Okapi savvaļas rezervāts,Salongas nacionālais parks unVirungas nacionālais parks. Virungas nacionālajā parkā sastopamasKalnu gorillas. KDR ir viena no trim valstīm pasaulē, kur tās sastopamas (pārējās ir Ruanda un Uganda). Valsts nacionālais dzīvnieks ir okapi, tas tiek aizsargāts ar likumu.[6] Garambas nacionālajā parkā dzīvo pēdējais savvaļasBaltais ziemeļdegunradzis. Salongas nacionālais parks ir tikpat liels kā Āfrikas lielākais lietus mežs.[7]

Klimats

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Kongo lietus meža klimats ir ekvatoriāls - karsts un mitrs visu gadu bez sausās sezonas. Gadā nolīst no 1700 līdz 2000 mm. Pašos valsts ziemeļos pie robežām ar Centrālāfrikas Republiku un Dienvidsudānu un valsts centrālajā daļā valda tropu klimats - karsts visu gadu ar mazāk nokrišņiem nekā lietus mežā, bet ar sauso sezonu, kura parasti ir īsa. Šajā zonā nolīst no 1000 līdz 1700 mm gadā. Valsts galvaspilsētā, Kinšasā, ir tropu klimats. Pie Atlantijas okeāna krasta un pašos valsts dienvidos (zem Čikapas un Kalemie) valda tropu klimats ar garu sauso sezonu.[8]

Ekonomika

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Slikta ekonomiskā pārvaldība, ko pastiprina atkārtotas politiskās krīzes, ir ierobežojusi ekonomisko attīstību un lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo pastāvīgānabadzībā.[9]

Demogrāfija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Kongo Demokrātiskajā Republikā dzīvo 250 etniskās grupas. Lielākās etniskās grupas irluba,mongo unbakongo. Galvenā reliģija irkristietība (95,1% no iedzīvotāju skaita), tai skaitā 46,5% irprotestanti un 41,5% irRomas katoļi.Musulmaņu ir mazāk par 1% no iedzīvotāju skaita.

Kongo ir viena no pasaules valstīm, kurai ir augsts zīdaiņu mirstības rādītājs.

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. 12Central Intelligence Agency.«Kongo, Democratic Republika of the».The World Factbook. Langley, Virginia : Central Intelligence Agency, 2014. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2016. gada 10. augustā. Skatīts: 2014. gada 29. aprīlis.
  2. 1234«Democratic Republika of the Kongo». International Monetary Fund. Skatīts: 2013. gada 17. aprīlis.
  3. «The Free State of the Congo, a hidden history of genocide». Skatīts: 2018. gada 31. oktobrī.
  4. «10 reiz ārkārtīgi slepenas un divdomīgas CIP operācijas: Gāza Kongo cerību». delfi.lv. 2016. gada 22. janvāris.
  5. «The Congo Rainforest». Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
  6. «Saving Wildlife: Okapi». Arhivēts nooriģināla, laiks: 2015. gada 19. janvārī. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
  7. Salonga National Park Unesco
  8. «Climate - Democratic Republic Congo». Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
  9. «Democratic Republic of Congo». Arhivēts nooriģināla, laiks: 2018. gada 2. augustā. Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Valstis
Atkarīgās teritorijas
Valstu daļas un
neatzītās valstis
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kongo_Demokrātiskā_Republika&oldid=4318608"
Kategorijas:
Slēpta kategorija:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp