Konglomerāts (latīņu:conglomero — 'savācu ciešā kaudzē') iriezis, kas sastāv no noapaļotām dažādu iežu atlūzām, un būtībā ir sacementētuoļu masa. Konglomerāti ir izplatīti daudzos pasaules reģionos.
Konglomerātu veido sacementētagrants, oļi un reizēm patlaukakmeņi. Noapaļotās iežu atlūzas ir sacementētas cietā iezī armāla,kaļķa vaikramacementu. Proporcijas starp lielām un sīkām atlūzām variē plašā diapazonā. Taču gabali galvas lielumā vai lielāki ir sastopami reti. Krāsojums parasti ir pelēks, zilgans, dzeltenīgs, bet ja cements ir ļoti dzelžains, tad sarkanīgs.
Konglomerāti veidojas no oļiem, ko saskaloupju vaijūru ūdeņi, un pārsvarā satur dažāda sastāvadrupu materiālu. Gadījumos, kad materiāls tiek atskalots no tālienes, kur mīkstākie ieži pa ceļam sadrūp, notiek pašu cietāko iežu (kvarcīti,granīti, kramveidakaļķakmeņi,amfibolīti,diabāzi) koncentrācija.
Līdzīgi, kābrekčijām, konglomerāti var būt vairāk vai mazāk izturīgi. Visizturīgākais ir krama cements, bet visizplatītākais karbonātu (kaļķa) cements. Pēc sava satura konglomerāti atgādinabetonu ar grants pildījumu. Taču tajos vienmēr ir konstatējami ieapaļi tukšumi, izsisto oļu vietās.
Konglomerāti, kuru cietība apmēram ir vienāda visā tilpumā, rada praktisku interesi kā celtniecības materiāls, bet kvarca oļu klātbūtne apgrūtina konglomerāta apstrādi. Noturīgi pret atmosfēras ietekmi konglomerāti ir samērā iecienītiAlpu reģionā. Šeit tos sauc ar šveiciešu terminu — "nagelflu".[1]
