1920. gadā Elzija Segara zīmētais komikssThe Thimble Theater
Komikss (angļu:comics, nocomic strips — 'komiskās sloksnes') jebattēlstāsts[1] ir vairāku secīgu, viens aiz otra izvietotuzīmējumu kopums, kurā attēlots kāds bieži vien komisks sižets.[2] Zīmējumos varoņu teiktais ir parādītsrunas burbulī, bet paskaidrojošais teksts — atsevišķā rāmītī zīmējuma stūrī. Komikss var būt gan atsevišķs izdevums, piemēram,komiksu žurnāls, vai arī kāsleja kādalaikrakstā.Japāņu komiksi tiek saukti parmangu.
Viens no populārākajiem komiksu formātiem irkomiksu žurnāli. Pirmie komiksu žurnāli iznāca 1933. gadāAmerikas Savienotajās Valstīs. Neskatoties uz nosaukumu, komiksu žurnāli ne vienmēr ir izveidoti humoristiskā stilā. Mūsdienās ir dažāda žanra komiksu žurnāli.
Vēl viens izplatīts formāts irkomiksu slejas, kas visbiežāk ir sastopamslaikrakstos. Tie parasti ataino kādu īsu, sadzīvisku un smieklīgu epizodi. 20. gadsimtā parasti bija pieņemts darbdienās šos zīmējumus laikrakstos publicēt melnbaltus, bet svētdienās izdeva krāsainus.
Tā saucamiegrafiskie romāni sevī ietverromānu, kas izdots grafiskā variantā, un kur galvenais ir zīmējums nevis teksts. Nav zināma precīza šī termina izcelsme. Mūsdienās šo terminu izmanto komiksu autori, lai norobežotu savus darbus no komiksu pamatmasas, kas paredzēti bērnu auditorijai.
Interneta vidē plaši izplatīti irinterneta komiksi, jo tiem nepastāv formāta, redakcionālie un citi ierobežojumi, kas raksturīgi papīra formāta komiksiem. Šādus komiksus var veidot praktiski jebkurš.
Savukārt Latvijā pazīstamsvjetnamiešu izcelsmes mākslinieksKao Vjets Ngujens, kurš zīmējis komiksus parLāčplēsi ("Lāčplēša dzimšana" (2009) un "Lāčplēša hronika" (2012))[4] unKurbadu ("Kurbads jodu kāvējs. I Ķēves dēls" (2015)).
%2c_1920.gif)
