Kolumbija atrodas tuvuekvatoram, tāpēc tur valda mitrais tropiskais (ekvatoriālais) klimats, kas gada laikā tikpat kā nemainās. Tomēr gan temperatūra, gan mitrums ir atkarīgs no absolūtā augstuma un novietojuma, jo augstas kalnu grēdas var savākt visus nokrišņus, līdzenumam kalnu aizvēja pusē neatstājot ne piliena lietus. Augstumā virs 3000 m ir auksts: gaisa temperatūra ir robežās no —18 līdz +13 0C. Andu virsotnes, kas ir augstākas par 4500 m, klāj mūžīgais sniegs un ledus. Kopumā Kolumbijas teritorija saņem vidēji un pat ļoti daudz nokrišņu, sausās sezonas nav.
Kolumbijā ir neskaitāmi daudz augu un dzīvnieku, un bioloģiskās daudzveidības ziņā tā ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Kolumbijā aug vairāk nekā 130 000 sugu augi un dzīvo tikpat daudzu sugu dzīvnieki kāBrazīlijā, kuras teritorija ir desmit reižu lielāka nekā Kolumbija.Jaguāri,briļļainie lāči,oceloti,tapiri un daudzu sugu pērtiķi ir lielākie Kolumbijas faunas pārstāvji. Te uzskaitītas 1500 putnu sugas — tas ir vairāk nekā jebkurā citā pasaules valstī. Taču meži tiek izcirsti: no1990. —1995. gadam lopkopības, augkopības un kokrūpniecības vajadzībām Kolumbijā izcirta 1,3 miljonus ha meža. Mežu izciršanas rezultātā ir apdraudētaKolumbijas zebiekstes izdzīvošana, kas ir visapdraudētākā plēsīgo dzīvniekusuga visā Dienvidamerikā. Šobrīd, iespējams, kalnu mežos ir palikušas tikai 5 zebiekstes, lai gan jau kopš1989. gada nav datu par šiemdzīvniekiem.[2]
Valstī ir lieli derīgo izrakteņu —vara,svina undzīvsudraba krājumi. Kolumbijā2000. gadā ieguva 21 000 kgzelta, lielāko daļu — nelielās raktuvēs. Ziemeļaustrumos noBogotas irsmaragda atradnes. Kolumbijā atklātas lielākās akmeņogļu iegulas Dienvidamerikas kontinentā un ievērojami naftas krājumi. Katru dienu Kolumbijā iegūst aptuveni 800 000 barelusnaftas. Vairums naftas resursu atrodasMagdalenas upes ielejā, netālu noVenecuēlas robežas. Lai gan valstī naftas un akmeņogļu krājumi ir pietiekami, 70% tās saimniecībai nepieciešamās elektroenerģijas saražo hidroelektrostacijas, izmantojot daudzo straujo kalnu upju spēku.
Kolumbijas administratīvo iedalījumu veido 32 departamenti (spāņu:departamentos) un 1 galvaspilsētas distrikts (Distrito Capital). Departamentus sīkāk iedala 1119 municipalitātēs (municipios).
Katru departamentu pārvalda gubernators (gobernador) un Departamenta asambleja (Asamblea Departamental), kuru tautas referendumā ievēl uz 4 gadiem. Gubernatori nevar vairākas reizes pēc kārtas kandidēt uz šo amatu. Departamentiem ir piešķirtas daļējas autonomijas tiesības. Municipalitātes pārvalda mērs (alcalde) un mucipalitātes padome (concejo municipal), kas tiek ievēlēti uz 4 gadiem.
.svg)
