Kolobžega (poļu:Kołobrzeg) ir pilsētaPolijas ziemeļrietumos,Rietumpomožes vojevodistē. Osta un tūrisma centrs.
Vēsturiski līdzOtrajam pasaules karam pilsēta pazīstama arī ar vācisko nosaukumuKolberga (vācu:Kolberg). Kolobžega radusies kāslāvu ciltspomerāniešusāls ieguves centrs. Pirmā apmetne nodibinājās netālu no mūsdienu pilsētas.
12. gadsimta beigās vietējie feodāļi kļuva parDānijas unSvētās Romas impērijas vasaļiem. Apvidū ienācavācieši un netālu no vecās apmetnes nodibināja mūsdienu pilsētu, kam 1255. gadā tika piešķirtasLībekas tiesības. 1276. gadā Kolberga kļuva parKamminas bīskapu rezidences pilsētu. 1361. gadā Kolberga kļuva parHanzas locekli. 1534. gadā,reformācijas rezultātā, bīskapija tika sekularizēta.
Trīsdesmitgadu kara laikā 1644. gada 1. jūlijā pilsētas pievārtē notikaKolbergas tīreļa kauja, kurādāņu flote sakāvazviedru floti.Vestfāles miera rezultātā 1648. gadā Kolberga nokļuvaBrandeburgas - Prūsijas (vēlākāsPrūsijas Karalistes) teritorijā.Septiņgadu kara laikā pilsētu ieņēmakrievu karaspēksPjotra Rumjanceva-Zadunaiska vadībā.Napoleona karu laikā Kolbergu aplencaNapoleona karaspēks, pilsēta izturēja aplenkumu no 1807. gada 26. aprīļa līdz 2. jūlijam, kamēr tika noslēgtsTilzītes miers.
Otrā pasaules kara laikā Kolberga tika pasludināta parcietoksni (Festung), bet 1807. gada Kolbergas aplenkuma motīvs tika izmantots pēdējai lielbudžeta krāsainajai propagandas filmai "Kolberga", kuras pirmizrāde notika 1945. gada 30. janvārī, kad lielākā daļa Vācijas kinoteātru vairs nefunkcionēja. No 1945. gada 4. līdz 18. martam pilsētas apkārtnē notikaKolbergas kauja, kuras rezultātā kaujas apstākļos tika evakuēti pilsētas vācu iedzīvotāji, bet pilsēta sagrauta. Pēc kara vēl atlikušie vācu iedzīvotāji tika padzīti, bet pilsētā ieradās poļu iedzīvotāji, lielākoties noPSRS ieņemtajiem Polijas apgabaliem.
