Šis raksts ir par augšanas veidu. Par citām jēdzienaKoks nozīmēm skatītnozīmju atdalīšanas lapu.
Koki ir daudzgadīgiaugi ar vienu galvenostumbru.[1]Tas ir viens no augu augšanas veidiem. Botānikas nozari, kas pētī kokaugus, sauc pardendroloģiju, un šīs nozares zinātniekus — par dendrologiem. Meistarus, kuri veido koku vainagus un koku stādījumus, sauc pararboristiem.
Kokiem ir zari, kas veido vainagu, stumbrs un saknes. Koki aug garumā armeristēmas šūnām, kas atrodas zaru galos. Koki aug resnumā ar meristēmas šūnām, kas veidokambija slāni koka stumbrā. Koki ir daudzveidīgi — tie pieder pie dažādāmdivdīgļlapjukailsēkļu unsegsēkļu dzimtām.
Kokaugu stumbra centrālo daļu veidokoksnes šūnas, kas veic balsta funkciju. Nākamo slāni sauc parkambiju, to veido meristēmas šūnas. Tām daloties veidojas jaunas koksnes unlūksnes šūnas. Lūksnes kārta apņem kambiju no ārpuses. Tā ir vadaudu kārta pa kuru no saknēm tiek piegādāts ūdens un minerālvielas un no lapām — ogļhidrāti. Koku stumbru sedz atmirušu šūnu kārtas —miza, kas veic stumbra aizsargfunkciju.[2]
Koku lapas (arī skujas) dzīvo un funkcionē zināmu laiku. Pēc tam tās atmirst, nokrīt un to vietā no pumpuriem veidojas jaunas lapas.Mērenā un aukstā klimata joslās sastopami koki, kuru visas lapas rudenī atmirst un nokrīt (lapu koki, lapegles). Pavasarī tās atkal izplaukst no lapu pumpuriem. Skujkoki, turpretim, lapas maina pakāpeniski un tāpēc ir zaļi arī ziemā — mūžzaļi.Subtropu untropu joslā daudzu koku lapas mainās pakāpeniski.
Saimnieciski mazāk nozīmīgi, bet Latvijas lauku ainavai piederīgi, ir savvaļas augļukoki. Par cilvēka lomu dažu sugu ieceļošanā Latvijā pētnieku viedoklis mēdz atšķirties. No tādām sugām var minēt meža bumbieri (Pyrus communis), mežābeli (Malus sylvestris),parasto pīlādzi (Sorbus aucuparia). Tikai Kurzemes pusē un citur, kur klimats ir siltāks sastopamas siltummīlošākas sugas kā Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia),ērkšķu plūme (Prunus spinosa),saldais ķirsis (Cerasus avium) un vairākasvilkābeļu (Crataegus) sugas.
Ļoti reti sastopama un īpaši aizsargājama skujkoku suga irparastā īve (Taxus baccata). Tā aug tikai jūras piekrastē, galvenokārt Kurzemē. Kurzemnieki to dēvē arī par platpaegli. Īve mēdz augt arī kā krūms. Cita reta un īpaši aizsargājama koku suga ir parastais skābardis (Carpinus betulus), kurš aug tikai Kurzemes dienviddaļā. Tur tā aizsardzībai izveidots liegums "Luknas skābaržu audze".
Nelabvēlīgos apstākļos koki var augt kā krūmi un otrādi - krūmi labvēlīgos apstākļos var veidot koka formu, piemēramparastā ieva (Padus avium) vaiparastais kadiķis (Juniperus communis).
Tiek lēsts, ka kopējais kokusugu skaits ir aptuveni100 000, kas ir apmēram 25% no visāmaugu sugām. Dažādas koku sugas pieder pie aptuveni 50 dažādām augudzimtām. Vairums no koku sugām augtropu joslā, kurlietus mežos uz vienu hektāru var atrast vairāk nekā 200 dažādas koku sugas.
