Kokogles irkoksnes pārogļošanās gala produkts, kas rodas, karsējot koksni bezgaisa piekļuves,pirolīzes procesā. Ogļu struktūru nosaka pirolīzes procesā izmantotā temperatūra (parasti no 450 līdz 550 °C). Kokogles bieži tiek izmantotasgrilēšanā, tāpēc tās dažreiz tiek sauktas arī pargriloglēm.
Lielāko daļu no kokoglēm veidoogleklis (no 80% līdz 92%), vēl nozīmīga daļa irslāpeklis (4,0%–4,8%) unskābeklis (5%–15%).[1] Kokogļu blīvums ir atkarīgs no izmantotās koksnes, piemēram,egļu kokogļu blīvums ir 260 kg/m³, betbērzu kokoglēm blīvums ir 380 kg/m³. Tā kā kokogles irporainas (porainums 75%–80%), tad patiesais kokogļu blīvums ir 1430 kg/m³.[1] Kokogļuīpatnējais sadegšanas siltums ir no 319,5 līdz 349,0 MJK/kg.[1]
