Klans (nogēluclann "pēcnācēji") ir apzīmējums paplašinātaidzimtai,ciltij vai neradnieciskai struktūrai, kuras pamatā ir sociālas un politiskas, nevis radniecības saites. Klana piederība var tikt izteikta ar kopējauzvārda palīdzību, lai gan ne visi klana locekļi ir bioloģiski pirmā senčapēcnācēji, jo uzvārdu var pieņemta politisku un ekonomisku iemeslu dēļ.[1]
Klans var tālāk iedalīties apakšklanos un/vai līnijās. Līnijas raksturo tas, ka pēcnācēji zina gan senci, no kura līnija ir cēlusies, gan savuģenealoģisko saikni ar šo senci. Klanos parasti valdaeksogāmijas noteikums, tas ir,laulāties atļauts tikai ar pārstāvjiem no citiem klaniem. Sabiedrībās, kurās nepastāv profesionālabirokrātiska pārvaldība, klani var veidot sociālās dzīves centrālo asi. Līdz pat 20. gadsimta beigām klansantropoloģijā bija nozīmīga pētniecības kategorija. Tomēr pēdējās desmitgadēs tā analītiskā vērtība tiek kritizēta, jo klana jēdziens uzliek konceptuālos rāmjus, kas neatbilst atšķirīgās kultūrās novērotajām sociālajām parādībām.[1]
