Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Kirilica

Vikipēdijas lapa
Kirilica
Tipsalfabēts
Valodasaustrumslāvu valodas,
dienvidslāvu valodas,
mongoļu,kazahu,tadžiku,kirgīzu,tatāru,jakutu u.c.
Laika periodsno 10. gadsimta
Raksta virziensno kreisās uz labo
Izcelsmes
rakstība
Ēģiptiešu hieroglifi
 → Protosīnājas raksts
  → Feniķiešu raksts
   → Grieķu alfabēts
    → (Glagolica)
     → Kirilica
Atvasinātās
sistēmas
permiešu raksts
Unicode rangsCyrillic
ISO 15924Cyrl (220)

Viens no senākajiem zināmajiem kirilicas rakstu pieminekļiem — kņaza Borisa I meitas Anas kapa piemineklis senbulgāru valodā (10. gadsimts)
Piezīme: Šī lapa var saturētIPA fonētiskās rakstzīmesunikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Kirilica (bulgāru unmaķedoniešu:кирилица,krievu unkazahu:кириллица,ukraiņu:кирилиця,baltkrievu:кірыліца,serbu:ћирилица,mongoļu:Кирил үсэг) vaikiriliskais raksts iralfabētiskarakstība, kas ir plaši lietotaaustrumslāvu undienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodāmKrievijā un oficiāla rakstu sistēma arīKazahstānā,Kirgizstānā,Tadžikistānā unMongolijā. Vēsturiski viens no diviemsenslāvu raksta variantiem.[1] Tas izveidots, balstoties uzsvētā Kirila unsvētā Metodija radītoglagolicasalfabētu un uzBizantijasgrieķu alfabētu. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešasslāvu valodas —baltkrievu,bulgāru,krievu,maķedoniešu,serbu unukraiņu, kā arī daudzas neslāvu valodas, pamatā bijušāsPSRS teritorijā.[2][3]

Burti

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Veļikijnovgorodā atrasts 11. gadsimta kiriliskais alfabēts uz bērza tāss
Lapaspuse no Meletija Smotricka 1619. gada darba „Baznīcslāvu valodas gramatika”, kurā rakstīts kiriliskajā alfabētā

Senslāvu kirilicas alfabētā ir 43burti. No tiem 24 pārņemti no grieķuunciāļu raksta, 19 izveidoti patstāvīgi, piemēram: ж, ш, ъ, ь un citi. Kirilicas burti tika izmantoti arī skaitļu apzīmēšanai.[1]

BurtsSenais
variants
Skaitliskā
nozīme
IzrunaBurta nosaukums
А1[а]az (аз)
Б[b]buki (бу́ки)
В2[v]vedi (ве́ди)
Г3[g]glagoļ (глаго́ль)
Д4[d]dobro (добро́)
Е,Є5[jе]jestj (есть)
Ж[ž]živete (живе́те)
Ѕ6[ẑ], [dz]zelo (зело́)
ʐ,З7[z]zemļa (земля́)
И8[i]iže (и́же)
І,Ї10[ì]i (и)
К20[k]kako (ка́ко)
Л30[l]ļudi (лю́ди)
М40[m]mislete (мысле́те)
Н50[n]naš (наш)
О70[о]on (он)
П80[p]pokoi (поко́й)
Р100[r]rci (рцы)
С200[s]slovo (сло́во)
Т300[t]tverdo (тве́рдо)
ОУ,У(400)[u]uk (ук)
Ф500[f]fert (ферт)
Х600[h]her (хер)
Ѡ800[ô]omega (оме́га)
Ц900[c]ci (цы)
Ч90[č]červj (червь)
Ш[š]ša (ша)
Щ[ŝ], [št, šč]šta (ща)
Ъ["]jer (ер)
Ы[y]jeri (еры́)
Ь[']jerj (ерь)
Ѣ[ě]jatj (ять)
Ю[û], [ju]ju (ю)
Я[â], [ja]â (я)
Ѥ[je]je (Е йотированное)
Ѧ(900)[ę]mazais jus (юс малый)
Ѫ[ǫ]lielais jus (юс большой)
Ѩ[ję]mazais jus jotētais
Ѭ[jǫ]lielais jus jotētais
Ѯ60[ks]ksi (кси)
Ѱ700[ps]psi (пси)
Ѳ9[th]fita (фита́)
Ѵ400[ü]ižica (и́жица)

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. 1,01,1Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga :Galvenā enciklopēdiju redakcija. 126. lpp.
  2. «Cyrillic alphabet».Britannica. Skatīts:2022-12-08.
  3. Верещагин Е. М.КИРИЛЛИЦАArhivēts 2022. gada 26. septembrī,Wayback Machine vietnē.. Большая российская энциклопедия. Том 14. Москва, 2009, стр. 22

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arrakstību saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Аа Бб Вв Гг Ґґ Дд Ђђ Ѓѓ Ее Ёё Єє Жж Зз З́з́ Ѕѕ Ии Іі Її Йй Јј Кк Лл Љљ Мм Нн Њњ Оо Пп Рр Сс С́с́ Тт Ћћ Ќќ Уу Ўў Фф Хх Цц Чч Џџ Шш Щщ Ъъ Ыы Ьь Ээ Юю Яя 
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kirilica&oldid=4235257"
Kategorijas:
Slēpta kategorija:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp