Kimberlīts irultrabāzisks,intruzīvs,[1]magmatisks iezis, kura sastāvā nereti irdimanti. Tas ir nosaukts par goduDienvidāfrikas pilsētaiKimberlijai, kur1871. gadā tika atrasts 83,5karātu (16,7 g) dimants.
Kimberlītu ieži mēdz būt daudzveidīgi un neviendabīgi. Pamatā tie sastāv noolivīna unkalcīta arpiroksēnu,ilmenīta ungranāta jeb piropa kristālu ieslēgumiem. Sprādziena piltuvēs kimberlītu struktūra ir līdzīgabrekčijām (kopā sacementētām iežu atlūzām). Jamagma ir pacēlusies noastenosfēras pietiekami ātri (ar ātrumu vismaz 80 km/h[1]), tad radies kimberlīts var saturēt arī dimantus. Ja magmas celšanās ātrums bijis mazāks, augstātemperatūra pazemināta spiediena apstākļos ir iedarbojusies uz dimantiem pārāk ilgi un tie paspējuši pārvērstiesgrafītā.
Kimberlītu ieži atrodami tā saucamajās kimberlītu diatrēmās jeb sprādziena piltuvēs,[2] ko sauc arī par kimberlītu piltuvēm. Tās var būt līdz 1 km diametrā. Kimberlītu piltuvēs mēdz ierīkot dimantu raktuves, tādēļ tām ir raksturīga spirāliskas bedres forma. Kimberlīti atrodami arī vulkāniskajāsdaikās (plaisās, kas aizpildītas ar sacietējušu magmu).
Pastāv iespējamība, ka dimantus saturošie kimberlītu ieži varētu būt atrodami arī Latvijā,[1] tomēr Latvijas kimberlītu piltuves atrodas zem biezanogulumiežu slāņa.
 | Šis arģeoloģiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
