Kembrijs
542 – 488.3 miljoni gadu
|
 |
| VidējaisO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 12.5 % apjoma
(63% mūsdienu) |
| VidējaisCO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 4500ppm
(16 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
| Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā | ap 21 °C
(7 °C virs mūsdienu līmeņa) |
| Jūras līmenis (virs mūsdienu) | 30—90 m[1] |
Kembrijs irpaleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no542 ± 0,3 līdz488,3 ± 1,7 miljoniem gadupirms mūsdienām. Pēc kembrija sekojaordovika periods. Perioda nosaukums ir cēlies noVelsas latīniskā nosaukumaCambria, jo tieši tur Apvienotajā Karalistē ir vislabāk atsegti šī perioda ieži. Kembrija periodā notika straujšdzīvas dabas daudzveidības pieaugums, kas tiek saukts arī parkembrija eksploziju. Dzīvniekiem attīstījās ārējais skelets — čaulas un dažādi ķermeņa apvalki, kas to izturības dēļ spējuši saglabāties fosilijās simtiem miljonu gadu.
Kembrija periods sīkāk dalās četrāsepohās.1. epoha ilga no 542 līdz 521 miljoniem gadu pirms mūsdienām,2. epoha — no 521 līdz 510 miljoniem gadu pirms mūsdienām,3. epoha — no 510 līdz 499 miljoniem gadu pirms mūsdienām, bet4. epoha ilga no 499 līdz 488,3 miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Kembrija periodā Latvijas teritorija atradāsBaltikas kontinenta ziemeļu piekrastes seklajos ūdeņos, tādēļ kembrija perioda nogulumi noklāj Latvijas kristālisko pamatklintāju, bet Igaunijas ziemeļu piekrastē kembrija nogulumieži redzami zemes virspusē kāBaltijas klints.
Kurzemes dienvidrietumos un Zemgales dienvidos iegūstami termālie pazemes minerālūdeņi, Rucavas apkārtnē kembrija ūdeņu temperatūra ir 50 — 62oC. Porainie kembrija smilšakmeņiInčukalna apkārtnē jau no 1968. gada tiek izmantoti kā pazemes dabas gāzes krātuve. Piemērotas ģeoloģiskās struktūras pazemes gāzes krātuvju iekārtošanai atklātas arī Cēsu, Saldus, Dobeles un Kuldīgas apkārtnē.[2]
