Kečvu valodas[1] (qhichwa simi vairunasimi) irvalodu saime, kas izplatītaDienvidamerikas rietumos (Andu kalnu centrālajā daļā). Pastāv dažādi uzskati par to, vai tā ir viena noAmerikas pamatiedzīvotāju valodām ar vairākiem dialektiem, vai tomēr valodu saime ar vairākām atsevišķām valodām. Kečvu valodu saimesISO 639-5 kods ir qwe. Kečvu valodās runā aptuveni 7,8 miljoni cilvēku, galvenokārtkečvu. Līdzāsspāņu valodai tā irPeru unBolīvijas valsts valoda.
Kečvu valodas tiek klasificētas divās lielās grupās — kečvu I valodās un kečvu II valodās.
- centrālās kečvu valodas
- Ankašas kečvu valodas
- Vamalijas-Dos de Majo Vanuko kečvu valoda (qvh)
- Korongo Ankašas kečvu valoda (qwa)
- Vajlasas Ankašas kečvu valoda (qwh)
- Sivasas Ankašas kečvu valoda (qws)
- Ziemeļkončukosas Ankašas kečvu valoda (qxn)
- Dienvidkončukosas Ankašas kečvu valoda (qxo)
- Vanuko kečvu valodas
- Valjagas kečvu valoda (qub)
- Kahatambo Ziemeļlimas kečvu valoda (qvl)
- Margosas-Jarovilkas-Laurikočas kečvu valoda (qvm)
- Čikianas Ankašas kečvu valoda (qxa)
- Panao Vanuko kečvu valoda (qxh)
- Vankas kečvu valodas
- Vajljas Vankas kečvu valoda (qvw)
- Hauhas Vankas kečvu valoda (qxw)
- Jaujosas-Činčas kečvu valodas
- Jaujosas kečvu valoda (qux)
- Činčas kečvu valoda (qxc)
- Jaru kečvu valodas
- Čaupivarangas kečvu valoda (qur)
- Ambopasko kečvu valoda (qva)
- Ziemeļhuninas kečvu valoda (qvn)
- Santaanas de Tusi Pasko kečvu valoda (qxt)
- citas kečvu I valodas
- Ziemeļperu kečvu valodas
- ziemeļkečvu valodas
- Čačapojasas kečvu valoda (quk)
- Kičvas valodas
- Kalderonas augstienes kečvu valoda (qud)
- Čimboraso augstienes kečvu valoda (qug)
- Dienvidpastasas kečvu valoda (qup)
- Tenas zemienes kečvu valoda (quw)
- Imbaburas augstienes kečvu valoda (qvi)
- Lohas augstienes kečvu valoda (qvj)
- Napo zemienes kečvu valoda (qvo)
- Ziemeļpastasas kečvu valoda (qvz)
- Salasakas kečvu valoda (qxl)
- Kanjaras augstienes kečvu valoda (qxr)
- Sanmartinas kečvu valoda (qvs)
- dienvidkečvu valodas
.svg)
