Katalonija (katalāņu:Catalunya, izrunā:/kətəˈɫuɲə/;oksitāņu:Catalonha, izrunā:/kataˈluɲɔ/;spāņu:Cataluña, izrunā:/kataˈluɲa/) ir reģions Pireneju pussalas ziemeļaustrumos. Katalonijas konstitucionālais statuss ir strīdus objekts starp Spānijas Karalisti, kas to uzskata par savuautonomo apgabalu, un Katalonijas parlamentu, kas ir pasludinājisKatalonijas Republikas neatkarību. Tā robežojas arFranciju unAndoru ziemeļos, ar SpānijasAragonas autonomo apgabalu rietumos,Valensijas autonomo apgabalu dienvidos, bet austrumos to apskaloVidusjūra (krasta līnija 580 km). Oficiālās valodas irkatalāņu,spāņu unaraniešu (oksitāņu valodas dialekts). Tās administratīvais centrs un lielākā pilsēta irBarselona, kas ir otra visapdzīvotākā pašvaldība Spānijā.
19. un 20. gadsimtā Katalonija piedzīvoja lieluekonomisku izaugsmi, piesaistot strādniekus no citiem Spānijas apgabaliem. Barselona kļuva par vienu no Eiropas lielākajām industrializētajām lielpilsētas teritorijām un Katalonija par ievērojamutūrisma galamērķi. 2017. gada 27. oktobrī Katalonijas parlaments pasludinājaKatalonijas Republikas neatkarību.
Otrā Pūniešu kara laikā 3. gadsimta beigās p.m.ē. tagadējā Katalonija tika iekļautaRomas Republikas sastāvā kā Tuvās Spānijas (Hispania citerior) provinces, vēlāk Tarragonas Spānijas (Hispania Tarraconensis) provinces daļa ar galvaspilsētuTarragonu. PēcRietumromas impērijas sabrukuma to iekarojavestgoti. 8. gadsimtā tajā iebrukaarābi, pēcFranku valsts sadalīšanās 9. gadsimta beigās izveidojās suverēnaBarselonas grāfiste. 1137. gadā tā apvienojāspersonālūnijā arAragonas Karalisti, savukārt Barselonas grāfiste un pārējās Katalonijas grāfistes apvienojās štatā, kas pazīstams kāKatalonijas firstiste, 1283. gadā izveidojāsKatalonijas Corts — parlaments, kura apstiprinājums turpmāk bija nepieciešams visiem karaļa likumiem.
Pēc tam, kad 1469. gadā Aragonas karalisFerdinands II apprecējās arKastīlijas karalieniIzabellu I, kopš 1516. gada Katalonija bijaSpānijas Karalistes sastāvā. 1659. gadā Katalonijas ziemeļu apgabalus (tagadējoRusijonu) pievienojaFrancijai. Sākoties 1701.—1714. gadaKaram par Spānijas mantojumu, Katalonija atzina HābsburguKārli VI. Pēc Katalonijas kapitulācijas Burbonu armijai 1714. gada 11. septembrī,Filips V atriebās, 1716. gadā izsludinot dekrētus, ar kuriem aizliedza visas vēsturiskās Katalonijas politiskās institūcijas, likvidēja jebkādu autonomiju, pārvēršot to par centralizētas Spānijas provinci.
Napoleona karu laikā no 1812. līdz 1814. gadam visa Katalonija bija iekļautaFrancijas impērijas sastāvā. 19. gadsimta otrajā pusē Katalonijā sākās industrializācija, tā kļuva par Spānijas tekstilrūpniecības centru.Spānija Otrās republikas laikā 1932. gadā izveidoja Katalonijas autonomiju, ko likvidēja pēcFransisko Franko uzvarasSpānijas pilsoņu karā 1939. gadā, bet atkal atjaunoja 1977. gadā.
2000. gadu sākumā Katalonijā pastiprinājās kustība par neatkarību no Spānijas.2013. gada 11. septembrī aptuveni 400 000 cilvēku piedalījās akcijā "Katalonijas ceļš" (Via Catalana), sadodoties rokās un izveidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi no robežas ar Valensijas apgabalu līdz Francijas robežai ziemeļos. Akciju organizējanevalstiskā organizācija "Katalonijas Nacionālā sapulce" pēc 1989. gadaBaltijas ceļa parauga.[2]LatviešukomponistaMārtiņa Brauna skaņdarbs "Saule, Pērkons, Daugava" (katalāņu versijāAra és l'hora ("Tagad ir laiks") ar dzejniekaMikela Merti i Pola vārdiem) 2014. gada septembrī tika pasludināts par Katalonijas neatkarības himnu.[3]2014. gada novembrī katalāņu nacionālisti noorganizēja neoficiālureferendumu, kurā 80,7% no balsotājiem atbalstīja neatkarību.Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina referendumu par nelikumīgu. 2015. gada septembrī neatkarības atbalstītāji paziņoja, ka 27. septembra reģionālās vēlēšanas būs neatkarībasde facto atzīšanas referendums.
Vēlēšanās katalāņu nacionālistu partijas ieguva absolūto vairākumu 135 vietu reģionālajā parlamentā. 9. novembrī parlaments nobalsoja par oficiālu atdalīšanās procesa uzsākšanu no Spānijas. Spānijas premjerministrsMariano Rahojs vērsās Spānijas Konstitucionālajā tiesā, lai apturētu atdalīšanos un tiesa atzina Katalonijas atdalīšanās procesu par nelikumīgu. Reģionu atdalīšanās ir aizliegta Spānijas konstitūcijā un Rahojs apsūdzēja neatkarības aktīvistus nācijasizšķīdināšanā.
2016. gada 27. janvārī Katalonijas reģionālā valdība apturēja plānu atdalīties no Spānijas līdz 2017. gada vidum, paziņojot, ka vienpusējas neatkarības deklarācijas nebūs.[4]
Saskaņā ar aptauju, kuru 2017. gada jūlijā pasūtīja Katalonijas reģionālā valdība, 49,4% katalāņu iebilda pret atdalīšanos no Spānijas, bet 41,1% atbalstīja Katalonijas neatkarību. Taču vairāk nekā 70% katalāņu atbalstīja referenduma rīkošanu, lai beidzot varētu pieņemt izšķirošo lēmumu neatkarības jautājumā.[5]
2017. gada 7. septembrī Katalonijas parlaments pieņēma likumu parKatalonijas neatkarības referenduma rīkošanu 1. oktobrī, par ko nobalsoja 72 no 83 reģionālajiem deputātiem, bet 52 Spānijas vienotības atbalstītāji pirms balsojuma atstāja sēžu zāli. Lēmumu tūlīt atbalstīja reģionālās valdības vadītājsKarless Pudždemons,[6] bet Spānijas konstitucionālā tiesa paziņoja par Katalonijas parlamenta lēmuma apstādināšanu.[7]
Referenduma priekšvakarā Spānijas valdība paziņoja, ka policija slēgusi un nozīmogojusi 1300 no 2315 vēlēšanu iecirkņiem. Balsošanas dienā 2017. gada 1. oktobrī Spānijaspolicija mēģināja nepieļaut balsošanu, ieņemot referenduma iecirkņus un konfiscējot urnas un biļetenus. Tomēr, lai gan liela daļu balsošanas iecirkņu bija slēgti, referendums notika.[8]90,18% balsotāju atbalstīja atdalīšanos no Spānijas, bet referendumā piedalījās 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.[9]
2017. gada 27. oktobrī Katalonijas parlaments, kurā ir 135 deputātu, ar 70 balsīm "par" un desmit "pret", diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Opozīcija balsojumu boikotēja.Tajā pašā dienā Spānijas Senāts Madridē nobalsoja par pilnvaru piešķiršanu Spānijas valdībai ieviest Katalonijā tiešo pārvaldi.[10]Spānijas premjersMarjano Rahojs tajā pašā dienā atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21. decembrī. Viņš pavēstīja, ka valdība lūgusi Spānijas Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu. Spānijas centrālā valdība paziņoja, ka slēgs Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, izņemot Briselē esošo. Karless Pudždemons aicināja katalāņus demokrātiski pretoties Madrides rīkojumiem atlaist viņa valdību un reģionālo parlamentu.[11]
2016. gadā Katalonijā bija 7,45 miljoni iedzīvotāju.[1] Aptuveni 5,49 miljoni no tiem dzīvo Barselonas provincē.[1] Apmēram 38% Katalonijas iedzīvotāju dzimtā valoda irkatalāņu, bet 45% —spāņu valoda.
.svg)
.svg)