Senajā Romā bija zināms karstvīnam līdzīgs dzēriens —conditum paradoxum, ko gatavoja, vīnam pievienojot garšvielas, bet dzēra neuzsildītu. To patērēja ne tikai kā ikdienas dzērienu, bet lietoja arī medicīniskiem nolūkiem, uzskatot, ka dzēriens palīdz uzlabotgremošanu un stiprināt organismu.
Karstā vīna gatavošanas tradīcija parādījās viduslaikosZiemeļeiropā. Sākotnēji dzērienu gatavoja no sarkanvīna, kam pievienoja kalgana sakni, bet ar laiku karstvīna gatavošanas tradīcijas sāka dažādoties un radās tā paveidi. Piemēram,Lielbritānijā dzēriens ieguva nosaukumumulled wine (noangļu — '[ar garšvielām] sajaukts vīns'), betSkandināvijā dzērienu sauc parglögg/gløgg (saīsinājumā nozviedru:glödgad vin — 'karsēts vīns') un tam pievienoja arīrozīnes,mandeles un dažkārt patbrendiju,degvīnu vai citustipro spirtoto dzērienu.
Mūsdienās karstvīns izplatītsAustrijā,Vācijā, Lielbritānijā un Ziemeļeiropā, tostarpLatvijā, kur to bieži pārdod Ziemassvētku tirdziņos un svētku pasākumos.
Lai pagatavotu karstvīnu, vispirms katliņā ielej 750 ml sarkanvīna, piemēram,Merlot vaiCabernet Sauvignon, un pievieno garšvielas — 3—4 kanēļa standziņas, 4—5 krustnagliņas, 1—2 zvaigžņu anīsus, šķipsniņu rīvēta muskatrieksta un aptuveni 2 cm svaiga ingvera šķēlītes.[3] Pēc tam pievieno vienu apelsīnu, ko var sagriezt šķēlēs vai izmantot tā sulu, un, ja vēlas, arī citrona šķēles vai sulu. Lai piešķirtu saldumu, pievieno 2 ēdamkarotes medus vai cukura un rūpīgi maisi, līdz tas pilnībā izšķīst. Dzērienu karsē uz mazas uguns, uzmanoties, lai tas nesāktu vārīties, jo optimālā temperatūra ir ap 70—80 °C, lai saglabātu gan garšvielu aromātus, gan alkohola saturu.
Karstvīna pastiprināšanai mēdz pievienot arī 50 mlbrendija,konjaka vairuma. Kad karstvīns ir pietiekami uzsilis un garšvielas ir izdalījušas savu aromātu, to izkāš caur sietiņu. Dzērienu lej siltās glāzēs vai krūzēs un, ja vēlas, dekorē ar rozīnēm, mandelēm, citrona vai apelsīna šķēli vai kanēļa standziņu.