Karkuses pils (igauņu:Karksi ordulinnus,latīņu:Carthusen,vācu:Ordensburg Karkus, Schloss Karkus) bija viduslaikupilsSakalas, vēlākLivonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienuIgaunijā. Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas pieKarksi-Nuijas pilsētasVīlandes apriņķī.
Livonijas krusta karu laikā 1248. gadā pirmo reizi rakstos pieminētsSakalas zemē uzceltāsLivonijas ordeņa Karkuses pils fogts, kuram bija pakļauta arīRūjienas pils.Livonijas pilsoņu kara laikā 1298. gadā Lietuvas dižkunigaitisVītenis atkārtoti iebruka Livonijā un kopā ar Rīgas pilsētas karaspēku devās uz ordeņa galveno piliVīlandē, tomēr apmierinājās ar ordeņa Karkuses pils (Carthusen) nopostīšanu.[1] Ap 1329. gadu lietuvieši atkārtoti nodedzināja Karkuses koka pili un tika nolemts sākt mūra pils būvēšanu.Mūra pils celtniecību pabeidza ordeņa mestrsGosvins fon Hērike 1357. gadā. Zināms, ka 1442. gadā pilī atradās divas akmeņu metamās ierīces un astoņi lielgabali. Karksi fogti bija pakļautiCēsu komturiem, bet 16. gadsimtā Karkuses pils ietilpa tieši Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā.
Livonijas kara laikā 1560. gadā pili ieņēmaLietuvas dižkunigaitijas karaspēks, 1563. gadā Zviedrijas karaspēks, no 1573. līdz 1578. gadam tā nokļuvaLivonijas karaļaMagnusa pakļautībā. 1582. gadā Karkuses fogteja kāstārastija tika iekļautaLivonijas Pārdaugavas hercogistesPērnavas prezidiāta sastāvā. Pili dzimtas īpašumā ieguvaJirgens fon Fārensbahs, kas vēlāk kļuva parCēsu vaivadu (1598-1602).
Poļu-zviedru kara sākumā 1601. gadā pili iekaroja Zviedrijas karaspēks.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1708. gadā pili sagrāva un tā vairs netika atjaunota.
|