Movatterモバイル変換

Pāriet uz saturu

Kaligula

Vikipēdijas lapa

Kaligula Gaius Julius Caesar Augustus Germanicus



Romas impērijas imperators

Amatā 37. gada16. marts — 41. gada24. janvāris
Priekštecis	Tiberijs
Pēctecis	Klaudijs


Dzimšanas dati	12. gada31. augustā Ancija,Romas impērija ( Itālija)
Miršanas dati	41. gada24. janvārī Roma,Romas impērija ( Itālija)
Dzīvesbiedrs(-e)	Jūnija Klaudilla Līvija Orestilla Lollija Paulīna Milonija Cezonija
Reliģija	pagānisms

Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germāniks (latīņu:Gaius Julius Caesar Augustus Germanicus), vēsturiskajā tradīcijā palicis ar iesaukuKaligula (latīņu:Caligula — 'zābaciņš'). Dzimis12. gada31. augustā, miris41. gada24. janvārī. BijaRomas impērijas trešais imperators, kurš valdīja no 37. gada 16. marta līdz 41. gada 24. janvārim, kad viņu noslepkavoja dažuRomas senatoru unpretoriāņu gvardes centuriona Kasija Hereja (Cassius Chaerea) sarīkotā atentātā.

Dzīvesgājums

[rediģēt |labot pirmkodu]

Kaligula bija slavena romiešu karavadoņa unTiberija audžudēlaGermānika unAgripinas Vecākās dēls. Pēc Germānika nāvesAntiohijā 19. gadā, māte Agripina atgriezās Romā un bija opozīcijā Tiberijam. Kaut arī Agripina ar citiem bērniem tika izsūtīta, Kaligula tika iecelts par imperatora Tiberija pēcteci.

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Kaligulas valdīšanas pirmie divi gadi pagāja mierīgi, tomēr pēc tam viņš sevi parādījis kā nežēlīgs tirāns. Savas valdīšanas laikā aktīvi pievērsies celtniecībai un uzcēlis divus jaunusRomas akveduktus, kā arī greznas rezidences sev pašam. Ārpolitikā iekļāvaMauretāniju Romas impērijas sastāvā kā provinci. Kaligula bija pirmais imperators, kurš tika nogalināts sazvērestībā.

Primārie vēstures avoti

[rediģēt |labot pirmkodu]

Dions Kasijs (Cassius Dio) — Romas vēsture, 59. grāmata.
Josefs Flāvijs (Flavius Josephus) — Ebreju senatne, XVIII—XIX grāmatas.
Svetonijs (Suetonius) — 12 Cēzaru dzīves apraksti, Kaligulas dzīve.
Tacits (Tacitus) — Annāles, 12 grāmata.
Seneka Jaunākais (Lucius Annaeus Seneca).
Filons no Aleksandrijas (Φίλων ὁ Ἀλεξανδρεύς).

Ārējās saites

[rediģēt |labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Kaligula.

Encyclopædia Britannica raksts(angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts(lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts(vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017)(krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts(franciski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts(angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts(krieviski)
Ebreju enciklopēdijas raksts(angliski)
EnciklopēdijasKrugosvet raksts(krieviski)

Aizmetņa ikona

Šisbiogrāfiskais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.

s
d
l

Priekštecis:
Tiberijs

Romas imperators
37–41

Pēctecis:
Klaudijs

s d l Senās Romas unBizantijas imperatori

Principāts 27 p.m.ē. – 235 m.ē.	Oktaviāns Tiberijs Kaligula Klaudijs Nerons Galba Otons Vitēlijs Vespasiāns Tits Domiciāns Nerva Trajāns Adriāns Antonijs Pijs Marks AurēlijsunLūcijs Vers Kommods Pertinakss Didijs Jūliāns (Peskēnijs Nigers) (Klodijs Albīns) Septimijs Severs KarakallaarGetu MakrīnsarDiadumeniānu Elagabals Severs Aleksandrs

Trešā gadsimta juku periods 235–284	Maksimins Trāķietis Gordiāns IunGordiāns II PupiēnsunBalbīns Gordiāns III Filips ArābsarFilipu II DecijsarHerēnijs Etrusks Hostiliāns Treboniāns GallsarVolusiānu Emiliāns Valeriāns GalliēnsarSaloninu unValeriāns II Klaudijs II Kvintils Aureliāns Tacits Floriāns Probs Kārs KarīnsunNumeriāns Gallijas imperatori: Postums (Laeliāns) Marijs Viktorīns (Domitiāns II) Tetriks IarTetriku II kā ķeizaru

Tetrarhija unDomināts 284–395	Diokletiāns (visa impērija) Diokletiāns (austrumi)unMaksimiāns (rietumi) Diokletiāns (austrumi)unMaksimiāns (rietumi)arGalēriju (austrumi) unKonstanciju Hloru (rietumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi)unKonstancijs Hlors (rietumi)arValēriju Severu (rietumi) unMaksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi)unValērijs Severs (rietumi)arKonstantīnu I (rietumi) unMaksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi)unMaksentijs (rietumi)arKonstantīnu I (rietumi) unMaksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi)unLicīnijs I (rietumi)arKonstantīnu I (rietumi) unMaksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Maksentijs (viens pats) Licīnijs I (rietumi)unMaksimins II (austrumi)arKonstantīnu I (pašpasludināts augusts) unValēriju Valensu Licīnijs I (austrumi)unKonstantīns I (rietumi)arLicīniju II,Konstantīnu II unKrispu kā ķeizariem (Martiniāns) Konstantīns I (visa impērija)ar dēluKrispu kā ķeizaru Konstantīns II Konstants MagnentijsarDecentiju kā ķeizaru Konstantijs IIarVetranio Jūliāns Joviāns Valentiniāns I Valenss Graciāns Valentiniāns II Magnuss MaksimsarViktoru Teodosijs I (Eugenijs)

Rietumromas impērija 395–480	Honorijs Konstantīns IIIar dēluKonstantu II Konstantijs III Joanness Valentiniāns III Petronijs MaksimsarPalladiju Avits Majorāns Lībijs Severs Antēmijs Olibrijs Glicerijs Jūlijs Neps Romuls Augustuls

Austrumromas/ Bizantijas impērija 395–1204	Arkādijs Teodosijs II Pulherija Marciāns Leons I Trāķietis Leons II Zenons (pirmā valdīšana) Bazilisksar dēluMarkuss kā līdzimperatoru Zenons (otrā valdīšana) Anastasijs I Justins I Justiniāns I Justins II Tiberijs II Maurīcijsar dēluTeodosiju kā līdzimperatoru Foka Hēraklijs Konstantīns III Hēraklons Konstants II Konstantīns IVar brāļiemHērakliju unTiberiju, vēlākJustiniānu II kā līdzimperatoriem Justiniāns II (pirmā valdīšana) Leontijs Tiberijs III Justiniāns II (otrā valdīšana)ar dēluTiberiju kā līdzimperatoru Filipiks Anastasijs II Teodosijs III Leons III Izaurs Konstantīns V Artabasdoss Leons IV Konstantīns VI Irēna no Atēnām Nikefors I Staurakijs Mihaels I Rangabear dēluTeofilaktu kā līdzimperatoru Leons V Armēnietisar dēluSimbatiju-Konstantīnu kā jaunāko imperatoru Mihaels II Teofils Mihaels III Bazīlijs I Maķedonietis Leons VI Gudrais Aleksandrs Konstantīns VII Romāns I Lakapinsar dēliemKristoferu,Stefanu unKonstantīnu kā jaunākajiem līdzimperatoriem Romāns II Nikefors II Foka Joanns I Cimiskis Basilejs II Konstantīns VIII Zoja (pirmā valdīšana)unRomāns III Agrirs Zoja (pirmā valdīšana)unMihaels IV Paflagoniāns Mihaels V Kalafāts Zoja (otrā valdīšana)arTeodoru Porhiregenitu Zoja (otrā valdīšana)unKonstantīns IX Monomahs Konstantīns IX Monomahs Teodora Porhiregenita Mihaels VI Brings Īzaks I Komnēns Konstantīns X Duka Romāns IV Diogēns Mihaels VII Dukaar brāļiemAndroniku Duku unKonstantiju Duku, kā arī dēluKonstantīnu Duku Nikefors III Botaniāts Aleksijs I Komnēns Joanns II KomnēnsarAleksiju Komnēnu kā līdzimperatoru Manuils I Komnēns Aleksijs II Komnēns Androniks I KomnēnsarJoannu Komnēnu kā līdzimperatoru Īzaks II Angels Aleksijs III Angels Aleksijs IV Angels Nikolass Kanaboss (ievēlēja Bizantijas senāts) Aleksijs V Duka

Nīkejas impērija 1204–1261	Konstantīns Laskaris Teodors I Laskaris Joanns III Duka Vatacs Teodors II Laskaris Joanns IV Laskaris

Austrumromas/ Bizantijas impērija 1261–1453	Mihaels VIII Paleologs Androniks II PaleologsarMihaelu IX Paleologu kā līdzimperatoru Androniks III Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VI KantakūzensarJoannu V Paleologu unMateju Kantakūzenu kā līdzimperatoriem Joanns V Paleologs Androniks IV Paleologs Joanns VII Paleologs Androniks V Paleologs Manuels II Paleologs Joanns VIII Paleologs Konstantīns XI Paleologs

Slīprakstā norādīti līdzimperatori, bet pasvītrojums norāda uzurpētāju (prettiesisku varas sagrābēju).

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF:59052351 LCCN:n50032169 ISNI:0000 0000 9310 8408 GND:118518410 SELIBR:182707 SUDOC:027551016 BNF:cb11956741v (data) ULAN:500354951 NKC:jn20000700269 BNE:XX872649

Aizmetņa ikona

Šis arSenajiem laikiem saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.

s
d
l

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kaligula&oldid=4367712"

Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2026 Movatter.jp