Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Kadmijs

Vikipēdijas lapa
Kadmijs
48


2
18
18
8
2
Cd

112,411 g/mol

[Kr]4d105s2
    
Tīra kristāliska kadmija paraugs un gaisā oksidējies kadmijs
Oksidēšanas pakāpes+2
Elektronegativitāte1,69
Blīvums8650 kg/m3
Kušanas temperatūra594,22 K (321,07 °C)
Viršanas temperatūra1040 K (767 °C)

Kadmijs irķīmiskais elements arsimboluCd unatomskaitli 48. Kadmijs ir samērā mīksts, toksisksmetāls. Savienojumos kadmijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +2.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Kadmiju1817. gadā atklāja vācu ķīmiķiFrīdrihs Štromeiers unKarls Samuels Leberehts Hermans (Karl Samuel Leberecht Hermann), eksperimentējot arcinka savienojumiem un konstatējot, ka baltajamcinka oksīdam parādījusies dzeltena nokrāsa.

Elementa nosaukums ir radies no nosaukumakalamīns (latīņu:calamine), kas ir pārveidojies grieķu nosaukumscadmia (καδμία), kā senatnē dēvēja visas cinka rūdas. Šis nosaukums savukārt cēlies nosengrieķu mitoloģijas varoņaKadma (Tēbu dibinātāja) vārda. Tiek uzskatīts, ka kalamīns ir vai nucinka karbonāts (smitsonīts), vaicinka silikāts (hemimorfīts); šie minerāli kā piemaisījumu var saturēt kadmiju.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Kadmija satursZemes garozā vidēji ir aptuveni 130 mg uz tonnu. Kadmijs ir atrodams tādosminerālosgrinokītā (CdS),otavītā (CdCO3),monteponītā (CdO),kadmoselītā (CdSe) unksantohroīdā (CdS(H2O)х). Kadmijs ir atrodams arī cinku, svinu un varu saturošos minerālos, toties tajos tā koncentrācija ir stipri mazāka.

Dabā nav sastopamas kadmijarūdas. Kadmijs galvenokārt ir sastopams kā piemaisījumscinka rūdām.

Izotopi

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami trīs stabili kadmijaizotopi un pieci radioaktīvi izotopi. Visizplatītākais ir radioaktīvais kadmijs-114 (28,73% no kopējā kadmija daudzuma),[1] kurapussabrukšanas periods ir >2,1×1018 gadi. Nākamie trīs izplatītākie ir visi stabilie izotopi: kadmijs-112 (24,13%), kadmijs-111 (12,80%) un kadmijs-110 (12,49%).[1] Visretāk sastopami ir radioaktīvie izotopi kadmijs-113 (12,22%), kadmijs-116 (7,49%), kadmijs-106 (1,25%) un kadmijs-108 (0,89%).[1]

Kopumā ir sintezēti izotopi, kuruatommasa ir no 95 līdz 133.

Bioloģiskā nozīme

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Kadmijs aizstāj cinku daudzās organisma dabiskajās reakcijās, tāpēc tās vairs nevar norisināties pareizi. Turklāt šis bīstamais ķīmiskais elements uzkrājasnierēs.

Kadmijs un tā šķīstošie savienojumi ir indīgi un var izraisītvēzi.

Izmantošana

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Kadmija sulfīdu CdS dažreiz lieto par dzeltenopigmentu. Lielāko daļu pasaulē saražotā kadmija izmanto atkārtoti uzlādējamoniķeļa-kadmija bateriju (akumulatoru) izgatavošanā.[2] Šo ķīmisko elementu arvien vairāk lietosaules bateriju ražošanā. Savienojumā artelūru kadmijs spēj daudz efektīvāk nekā tradicionālaissilīcijs pārvērst saules enerģiju elektrībā.

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. 1,01,11,2«Isotopes of the Element Cadmium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2013. gada 11. septembrī.
  2. «Cadmium (Cd)» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2013. gada 11. septembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arķīmiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Ķīmisko elementuperiodiskā tabula
H He
LiBe BCNOFNe
NaMg AlSiPSClAr
KCaSc TiVCrMnFeCoNiCuZnGaAsBrKr
RbSrY ZrNbMoTcRuRhPdAgCdInSnTeIXe
CsBaLaCePrNdPmSmEuGdTbDyHoErTmYbLuHfTaWReOsIrPtAuHgTlPbBiRn
FrRaAcThPaUNpPuAmCmBkCfEsFmMdNoLrRfDbSgBhHsMtDsRgCnNhFlMcLvTsOg

Sārmu metāliSārmzemju metāliLantanīdiAktinīdiPārejas metāliCitimetāliPusmetāliCitinemetāliHalogēniCēlgāzes
 
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kadmijs&oldid=4113669"
Kategorijas:
Slēpta kategorija:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp