Kadmijs irķīmiskais elements arsimboluCd unatomskaitli 48. Kadmijs ir samērā mīksts, toksisksmetāls. Savienojumos kadmijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +2.
Kadmiju1817. gadā atklāja vācu ķīmiķiFrīdrihs Štromeiers unKarls Samuels Leberehts Hermans (Karl Samuel Leberecht Hermann), eksperimentējot arcinka savienojumiem un konstatējot, ka baltajamcinka oksīdam parādījusies dzeltena nokrāsa.
Elementa nosaukums ir radies no nosaukumakalamīns (latīņu:calamine), kas ir pārveidojies grieķu nosaukumscadmia (καδμία), kā senatnē dēvēja visas cinka rūdas. Šis nosaukums savukārt cēlies nosengrieķu mitoloģijas varoņaKadma (Tēbu dibinātāja) vārda. Tiek uzskatīts, ka kalamīns ir vai nucinka karbonāts (smitsonīts), vaicinka silikāts (hemimorfīts); šie minerāli kā piemaisījumu var saturēt kadmiju.
Kadmija satursZemes garozā vidēji ir aptuveni 130 mg uz tonnu. Kadmijs ir atrodams tādosminerālos kāgrinokītā (CdS),otavītā (CdCO3),monteponītā (CdO),kadmoselītā (CdSe) unksantohroīdā (CdS(H2O)х). Kadmijs ir atrodams arī cinku, svinu un varu saturošos minerālos, toties tajos tā koncentrācija ir stipri mazāka.
Dabā nav sastopamas kadmijarūdas. Kadmijs galvenokārt ir sastopams kā piemaisījumscinka rūdām.
Dabā ir sastopami trīs stabili kadmijaizotopi un pieci radioaktīvi izotopi. Visizplatītākais ir radioaktīvais kadmijs-114 (28,73% no kopējā kadmija daudzuma),[1] kurapussabrukšanas periods ir >2,1×1018 gadi. Nākamie trīs izplatītākie ir visi stabilie izotopi: kadmijs-112 (24,13%), kadmijs-111 (12,80%) un kadmijs-110 (12,49%).[1] Visretāk sastopami ir radioaktīvie izotopi kadmijs-113 (12,22%), kadmijs-116 (7,49%), kadmijs-106 (1,25%) un kadmijs-108 (0,89%).[1]
Kopumā ir sintezēti izotopi, kuruatommasa ir no 95 līdz 133.
Kadmijs aizstāj cinku daudzās organisma dabiskajās reakcijās, tāpēc tās vairs nevar norisināties pareizi. Turklāt šis bīstamais ķīmiskais elements uzkrājasnierēs.
 | Kadmijs un tā šķīstošie savienojumi ir indīgi un var izraisīt vēzi. |
Kadmija sulfīdu CdS dažreiz lieto par dzeltenopigmentu. Lielāko daļu pasaulē saražotā kadmija izmanto atkārtoti uzlādējamoniķeļa-kadmija bateriju (akumulatoru) izgatavošanā.[2] Šo ķīmisko elementu arvien vairāk lietosaules bateriju ražošanā. Savienojumā artelūru kadmijs spēj daudz efektīvāk nekā tradicionālaissilīcijs pārvērst saules enerģiju elektrībā.
