Kaņiva (ukraiņu:Канів) ir apgabala pakļautības pilsētaUkrainas vidusdaļā,Čerkasu apgabalā. Izvietojusies apgabala ziemeļos,Dņepras labajā krastā pieKaņivas ūdenskrātuves75 km no apgabala centraČerkasiem.Kaņivas rajona centrs (rajonā neietilpst).
Apdzīvotā vieta vēstures avotos pirmoreiz minēta Pečeru paterikā, kas datēts starp 1074. un 1088. gadu. Minēta arī 1144. gadā, kad kņazs Vsevolods Oļgovičs dibinājis Svētā Jura baznīcu. 12. gadsimtā bijusi ievērojama apdzīvota vieta, kalpojusi kāKijivas kņazu unpolovciešu sūtņu oficiālā tikšanās vieta. Pilsēta vairākkārt nopostīta. 1320. gadā Kaņivu ieņēma lietuviešu kņazsĢedimins un no 1362. gada tā bijaLietuvas Lielkņazistes pakļautībā. 16. gadsimtā Kaņiva kļuva par savdabīgukazaku svētvietu, kur netālu no klostera apmetās tieZaporižjas kazaki, kas vairs nevarēja piedalīties kaujās. 1601. gadā Kaņivai piešķīraMagdeburgas tiesības. 1667. gadā Kaņiva nonācaPolijas sastāvā, bet no 1672. gada —Turcijas valdījumā. 1793. gadā, pēcPolijas otrās dalīšanas, Kaņiva nonācaKrievijas Impērijas sastāvā. Strauja pilsētas industriālā attīstība sākās 1964. gadā sakarā ar Kaņivas HES būvniecību. Mūsdienāspārtikas rūpniecības un enerģētikas centrs. Četrus kilometrus no pilsētas centra atrodas Ševčenko nacionālais rezervāts, kur 1861. gadā apglabāts ukraiņu dzejnieksTarass Ševčenko.[2]
978. gadā netālu no pilsētas tika nogalinātsJaropolks Svjatoslavičs. Pilsētā apglabāts dzejnieksTarass Ševčenko un rakstnieksArkādijs Gaidars.