Jugra jebJugrija (krievu:Югра, Югория) bijaugru valodās runājošohantu unmansu apdzīvota teritorijaObas unIrtišas upju baseinā. Līdz 16. gadsimtam atkarīga noSibīrijas hanistes, vēlāk noKrievijas caristes unKrievijas Impērijas. TagadKrievijas FederācijasHantu-Mansu autonomā apvidus-Jugras daļa.
Pēc tam, kad Krievijas carsIvans IV sagrāvaSibīrijas hana valsti, viņš savam titulam pirms nāves 1584. gadā pievienoja arī "Jugras lielkņaza,Obdoras,Kondas kņaza un visasSibīrijas zemes un Ziemeļu puses pavēlnieka" (великiй князь Югорскiй, князь Обдорскiй, Кондинскiй и всея Сибирскiе земли и Сђверныя страны повелитель) nosaukumu.[1]
Jugra izvietojāsRietumsibīrijas līdzenumā uz austrumiem noUrālu kalniem tagadējāsKrievijas FederācijasSibīrijas daļas (Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra,Tjumeņas apgabals) teritorijā.
Krievijas carsIvans IV lika tirgotājiem Stroganoviem nolīgtkazakus iebrukumam Sibīrijā. 1582. gada maijāJermaka vadītie kazaki iebruka Sibīrijā un 80 strūgās uzbruka Čingituras (Tjumeņas) pilsētai. 8. novembrī pēc uzvaras kaujā pie Čuvašu raga Tobolas un Irtišas upju satecē kazaki ieņēma arī Kašlikas (Sibiras) pilsētu. 1583. gadā krievi pakļāva vietējos iedzīvotājus vogulus (mansus) un ostjakus (hantus) Pelimas, Tavdas un Kondas baseinā.
1586. gadā krievi atgriezās Sibīrijā un pie lielajām upēm uzcēlaToboļskas, Taras, Berjozovas unObdorskas cietokšņus. Pēc 1618. gada notika Jugras iedzīvotāju kristīšana, bet saglabājās spēcīgāšamanisma ietekme.
