Jordānija (arābu:الأردن), oficiāliJordānijas Hašimītu Karaliste (المملكة الأردنية الهاشمية), ir valstsTuvajos Austrumos. Tā robežojas arIzraēlu ziemeļrietumos, ziemeļos arIrāku, bet dienvidos arSaūda Arābiju. Jordānijas galvaspilsēta irAmmāna, kura ir arī visapdzīvotākā pilsēta valstī un tās ekonomiskais, politiskais un kulturālais centrs. Valsts iekārta irkonstitucionālā monarhija.
No 1516. līdz 1918. gadam mūsdienu Jordānijas teritorija bija mazapdzīvotaOsmaņu impērijas province. 1915. gadāPirmā pasaules kara laikā Lielbritānija iebruka Osmaņu impērijā. 1917. gadā sākasarābu sacelšanās (Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons Rietumu valdību vārdā apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti) un Lielbritānija okupēja šīs osmaņu teritorijas. Pretēji arābiem solītajam, 1916. gadāSaiksa—Piko vienošanās paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļa tiks sadalīta divos protektorātos:Sīrija piederēsFrancijai, betIrāka,Transjordānija (teritorija uz austrumiem noJordānas upes),Palestīna unĒģipte - Lielbritānijai. 1921. gadā tika izveidota britu mandātteritorija- Transjordānas emirāts, kas 1946. gada 17. jūnijā ieguva neatkarību. Jordānija iesaistījāskarā pret Izraēlu 1948. gadā unSešu dienu karā 1967. gadā. 1994. gadā ar Izraēlu tika noslēgts miera līgums.
2014. gadā iedzīvotāju skaits Jordānijā bija apmēram 7,9 miljoni. 92% iedzīvotāju irmusulmaņi (sunnīti), 6%-kristieši. 1950. gadā kristiešu bija 30%, taču musulmaņu imigrācijas dēļ īpatsvars ir sarucis. Apmēram puse Jordānijas iedzīvotāju ir palestīniešu izcelsmes.
.svg)
.svg)
