Piezīme: Šī lapa var saturētIPA fonētiskās rakstzīmesunikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.
Jidišs (ייִדיש,yidish, /ˈjidiʃ/) irģermāņu saimesebreju valoda. 20. gadsimta sākumā šajā valodā runāja 11 miljoniebreju. Jidišs vēsturiski ir bijusiaškenazu valoda.
Lai gan lielākā daļaIzraēlasaškenazu ebreju jau runā ivritā, dažu tradicionālo reliģisko kopienu locekļi savā starpā sazinās galvenokārt jidišā. Tā kā jidiša lietojums turpina samazināties, tā runātāji kļūst arvien vecāki, un tā pārmantošana no paaudzes paaudzē ir pārtraukta,UNESCO ir iekļāvusi jidišu apdraudēto valodu sarakstā.[1]
AmerikasPirmā pasaules kara laika plakāts jidišā: "Pārtika uzvarēs karu — Jūs ieradāties šeit, meklējot brīvību, tagad jums jāpalīdz to saglabāt. Mums jāapgādā sabiedrotie ar kviešiem — nekas nedrīkst iet zudumā". Krāsaina litogrāfija, 1917. gads
Jidišs radiesCentrāleiropā unAustrumeiropā 10.–14. gadsimtā uzvācu valodas dialektu (augšģermāņu) bāzes ar plašiem aizguvumiem noivrita unaramiešu valodām (līdz 15–20% leksikas) un (austrumu atzarā)slāvu valodām (dialektos līdz 15%), bet vēlāk arī no mūsdienu vācu valodas.
Pēc Pirmā pasaules kara vairākās valstīs (īpaši Polijā) ebreju izglītības autonomija veicināja formālās izglītības palielināšanos jidišā un 1925. gadā tika dibināts Jidiša zinātniskais institūts (YIVO).Viļņā notika debates par to, kurai valodai — ivritam vai jidišam vajadzētu būt primārai. Īpaši pēcOktobra revolūcijas Krievijā, jidišs kļuva par nozīmīgu Austrumeiropas valodu. Tās bagātā literatūra tika izdota plašāk nekā jebkad agrāk, uzplauka jidiša teātris un kino, un uz kādu laiku tā ieguva vienas no oficiālajām valodām statusu īslaicīgajāGalīcijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, kādu laiku tā tika lietota kā viena no četrām oficiālajām valodāmBPSR kopā arbaltkrievu,krievu unpoļu valodām.
20. gadsimtā jidišs būtiski mainījās. Kad 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā aizvien vairāk jidiš valodā runājošo pārcēlās no slāviski runājošajiem Austrumiem uzRietumeiropu unAmeriku, viņi tik ātri atteicās no slāvu valodas vārdu krājuma, ka tā laika ievērojamākie ebreju rakstnieki, kas joprojām dzīvoja slāviski runājošajās valstīs, pārskatīja savu darbu drukātos izdevumus, lai no tiem izņemtu novecojušos un "nevajadzīgos" slāvismus.[2] Izraēlā lietotā leksika pārņēma daudzus mūsdienu ebreju valodas vārdus, un līdzīgs, bet mazāks angļu valodas komponenta pieaugums jidiša valodā bija vērojams arīAmerikas Savienotajās Valstīs un, mazākā mērā,Apvienotajā Karalistē. Tas ir radījis zināmas grūtības saziņā starp jidiša runājošajiem no Izraēlas un citām valstīm.
Otrais pasaules karš (tostarp un galvenokārtholokausts), ebreju asimilācija Rietumos unPSRS, tostarp ebreju skolu slēgšana, un centieni strauji ieviest ivritu Izraēlā — visi šie faktori izraisīja gandrīz vispārēju jidiša kultūras dzīves izzušanu un strauju tā ikdienas lietošanas samazināšanos.[3]
