2014. gada septembrī hutieši ieņēma galvaspilsētuSanu,[15][16][17] pārņēma savā kontrolē galvenās valdības iestādes[18]un pieprasīja prezidentam Hadi izveidot "vienotības valdību",[19] taču vēlāk atteicās piedalīties valdībā[20] un turpināja izdarīt spiedienu uz Hadi un viņa ministriem, pat aplencot prezidenta privāto dzīvesvietu un turot viņu mājas arestā.[21] 2015. gada janvārī hutiešiem lojāli kaujinieki uzbruka prezidenta pilij un piespieda prezidentu atkāpties. Februārī hutieši atlaidaparlamentu un pasludināja Muhameda Ali al-Hūthi vadīto revolucionāro komiteju par pagaidu valdību Jemenā. Šo deklarāciju noraidīja opozīcija un ārvalstu valdības, ieskaitotANO.[18]
21. februārī prezidents Hadi aizbēga noSanas uzAdenu, paziņojot, ka Adena būs Jemenas pagaidu galvaspilsēta.[22][23]. Viņš atsauca savu atkāpšanos, nosodīja apvērsumu un aicināja atzīt sevi kā ievēlēto prezidentu.[24]
2015. gada 6. martā Saūda Arābija paziņoja par iesaistīšanos konfliktā un nodomu vadīt militārukoalīciju pret hutiešiem. Tā apgalvoja, ka hutiešus atbalstaIrāna, un sāka novietot savu karaspēku pie Jemenas robežas. Koalīcijā piedalījāsApvienotie Arābu Emirāti,Kuveita,Katara,Bahreina,Jordānija,Maroka,Sudāna,Ēģipte unPakistāna. ASV paziņoja, ka tā palīdzēs koalīcijai ar informāciju, mērķēšanu un loģistiku. Karā iesaistījās arīAl-QaedaArābijas pussalas atzars (Al-Qaeda Arābijas pussalā jeb AQAP) unIslāma valsts Jemenas atzars.
2017. gada beigās arī bijušais prezidentsAlī Abdulla Sālihs paziņoja par pāriešanuSaūda Arābijas vadītās koalīcijas pusē. Hutieši apsūdzēja Salihu apvērsuma sarīkošanā un 2017. gada 4. decembrī viņu nogalināja.[25] Kara laikā Jemenā sāka trūkt pārtikas un 2016. gada beigāsApvienoto Nāciju Organizācija brīdināja, ka 400 000 bērnu cieš no bada riska un ziņoja, ka nepietiekama uztura un ar to saistīto slimību dēļ ik desmit minūtes Jemenā mirst bērns.[26]
2018. gada 31. janvārīDienvidu Pārejas padome, kas cīnās parDienvidjemenas atdalīšanos, ieņēmaAdenu.[27]