 | |
| Veids | Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai |
|---|---|
| Galvenais redaktors | Juris Žagariņš |
| Dibināts | 1955 |
| Valoda | latviešu |
| Regularitāte | ceturkšņizdevums |
| Tīmekļa vietne | jaunagaita |
"Jaunā Gaita" ir1955. gadātrimdā aizsākts un ilglaicīgi ārpusLatvijas izdots latviešu literārs žurnāls. Tas tika aizsākts, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu trimdā,[1] bet ieguva nozīmīgu lomu trimdas sabiedrības politiskajā dzīvē un sakaros starpPadomju Latvijas un latviešu trimdas literatūru.[2] Žurnāls bija pirmais no trimdas preses izdevumiem, kas uzsākaLatvijas PSR rakstnieku darbu pārpublicēšanu,[3] bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizvien lielāku daļu žurnāla saturu piedāvā Latvijā dzīvojoši literāti. Plašu atzinību guvis žurnāla vizuālais noformējums,[4] žurnāla veidotāju nopelnus atzinusiLatvijas zinātņu akadēmija[5] unPasaules brīvo latviešu apvienība.[6]
Jaunā gaitā iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. Jaunās gaitas autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību neklātienē ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti. Jaungaitnieki pārsvarā bija prozaiķi un publicisti, taču publicēja arī dzeju. Ar Jauno gaitu saistīti Valters Nollendorfs,Astrīde Ivaska, Aivars Ruņģis,Lalita Muižniece un citi. Jauna gaita bija pirmais trimdas laviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram,Ojāru Vācieti unImantu Ziedoni.[7]
Tā pirmā redaktores Lalitas Muižniece sacījusi, ka iesākumā Austrumkrastā dzīvojošieElles ķēķa literātu grupa iesākumā nav vēlējušies publicēties žurnālā.[8] Taču laika gaitā, žurnāla publicējušies arī Linards Tauns, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņs un citi Elles ķēķa literāti.[7]Skaļākais un pamanāmākais jaungatnieku novatorisms saistās ar Jāņa Turbada (Valda Zepa pseidonīms) romānaĶēves dēls Kurbads 1959. gadā publicēto fragmentu unDzintara SodumaDžeimsa DžoisaUlisa tulkojuma daļu publikāciju, kas izsauca ļoti asu diskusiju starp jaunās un vecākās paaudzes rakstniekiem, starp tradicionālā un modernistiskā izteiksmes veida atbalstītājiem.[7]