| Jana | |
|---|---|
 | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Satekupes | Sartana,Dulgalāha 67°27′50″N133°15′06″E / 67.46389°N 133.25167°E /67.46389; 133.25167 |
| Ieteka | Janas līcis 71°32′49″N136°43′03″E / 71.54694°N 136.71750°E /71.54694; 136.71750Koordinātas:71°32′49″N136°43′03″E / 71.54694°N 136.71750°E /71.54694; 136.71750 |
| Baseina valstis |  Krievija |
| Caurteces valstis | Krievija |
| Garums | 972 km |
| Iztekas augstums | 132 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 132 m |
| Vidējā caurtece | 1021 m³/s |
| Baseina platība | 238 000 km² |
| Galvenās pietekas | Adiaķi,Bitantaja |
 Jana Vikikrātuvē | |
Jana (krievu:Яна) vaiĢāni (jakutu:Дьааҥы) ir upeKrievijas Federācijas ziemeļos,Sibīrijā, plūst paSahas Republikas teritoriju. Otra lielākāLaptevu jūrā ieplūstošā upe aizĻenas. Nosaukums cēlies nojukagiru valodas vārdaйангэ — ‘zoss’.[1]
Upe sākasJanas plakankalnē, saplūstotSartanas unDulgalāhas upēm,[2] kuras savukārt sākas noVerhojanskas grēdas. Plūst ziemeļu virzienā pa dziļu un plašu ieleju, pēcAdiaķi pietekas ieleja paplašinās līdz 10 km un upes gultne sadalās vairākās attekās. PēcKulara grēdas priekškalņu šķērsošanas, kur ieleja sašaurinās, bet gultnē veidojas krāces, upe nonākJanas—Indigirkas zemienē un gultne kļūst ļoti līkumaina. Pie ietekasLaptevu jūrasJanas līcī veido 10 200 km² lielu deltu. Deltā upes gultne sadalās vairākās caurtekās.
Galvenās pietekas irAdiaķi,Olģuo,Abirābita (labās),Tikaha,Bitantaja,Baki (kreisās). Upes barošana galvenokārt lietus un sniega; no maija līdz augustam 90% no gada noteces. Upes līmeņa svārstības vidustecē 9 m, lejtecē — 11,9 m. Aizsalst oktobrī, ledus iziet maija beigās — jūnija sākumā. Kuģojama visā garumā, lielākās piestātnes irVerhojanska,Batagaja,Ustjkuiga unŅižņejanskas osta deltā.[3]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Jana.