| Jakobs Delagardijs Jakob Pontusson De la Gardie | |
|---|---|
 Portrets Zviedrijas Nacionālajā muzejā (nezināms holandiešu gleznotājs ap 1606) | |
| Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators | |
| Amatā 1621. gads — 1628. gads | |
| Pēctecis | Gustavs Horns |
| Dzimšanas dati | 1583. gada20. jūnijs Zviedru Igaunija,Tallina (Tagad  Igaunija) |
| Miršanas dati | 1652. gada12. augustā (69 gadu vecumā) Zviedrijas karaliste,Stokholma |
GrāfsJakobs Delagardijs vaiJakobs Delagardi (vai arīJakobs de la Gardijs,zviedru:Jakob Pontusson De la Gardie,1583. gada20. jūnijs,Rēvele —1652. gada12. augusts,Stokholma) bijaZviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1621–1628).
Dzimis 1583. gadāTallinā franču cilmes ZviedrijasLivonijas kara karaspēka pavēlnieka,Zviedru Igaunijas unIngrijas vietvalžaPontusa Delagardija un viņa sievas Sofijas, dzimušas Jillenjelmas (Gyllenhielm), ģimenē. Viņa māte mira dzemdībās, bet tēvs noslīkaNarvas upē 1585. gadā. Bērnību pavadīja pie savas vecāsmātes Veksi muižā (Växiö, Vääksy) netālu no mūsdienuTamperes.
Polijas — Zviedrijas kara laikā 1600. — 1601. gadā komandēja Vidzemes pulku, 1601. — 1606. gadā bija poļu gūstā. Pēc atbrīvošanas dienējaHolandes vietvalža Nasavas Morica karaspēkā.Krievijas juku laikos 1608. — 1613. gadāKārļa IX uzdevumā vadīja Zviedrijas karaspēka iebrukumu Krievijā, kur cīnījās caraVasilija Šuiska atbalstītāju pusē pretPolijas-Lietuvas kopvalsts karaspēku. 1610. gada martā viņu kā atbrīvotāju sagaidījaMaskavā, bet jūlijā viņš cieta sakāvi Klušinas kaujā pieSmoļenskas.Ingrijas kara laikā zviedri Delagardija vadībā 1611. gada jūlijā ieņēmaNovgorodas kremli un uz neilgu laiku atjaunojaNovgorodas lielkņazisti Zviedrijas protektorātā, bet 1615. gadā nespēja ieņemtPleskavas kremli. Karš noslēdzās 1617. gada martā arStolbovas miera līgumu, ko Zviedrijas karaļa vārdā parakstīja Delagardijs.
Kopš 1621. gada Delagardiju iecēla parZviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru (1621–1628) un viņa vadībā zviedri 1625. gadā iekarojaTērbatas cietoksni. PēcGustava II Ādolfa nāves viņš bija nepilgadīgās karalienesKristīnes reģentu padomes loceklis (1632–1644).
Miris 1652. gada 12. augustā Stokholmā, viņa atraitne Ebba Brahe viņa vārdā nosauca savos īpašumos dibinātoJakobštates (somu:Pietarsaari) pilsētu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Jakobs Delagardijs. | Šīpolitiķabiogrāfija irnepilnīga. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: - | Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1621-1628 | Pēctecis: Gustavs Horns |
|