Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Itāļu valoda

Vikipēdijas lapa
Itāļu valoda
Italiano 
Izruna:IPA:[itaˈljano]
Valodu lieto:Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Šveice Šveice
Karogs: Sanmarīno Sanmarīno
Karogs: Vatikāns Vatikāns
Karogs: Slovēnija Slovēnija
Karogs: Horvātija Horvātija
Karogs: Brazīlija Brazīlija
Karogs: Malta Malta
Karogs: Eritreja Eritreja
Karogs: Somālija Somālija
Karogs: Albānija Albānija
Karogs: Argentīna Argentīna
Karogs: Kanāda Kanāda
Karogs: Monako Monako 
Reģions:Dienvideiropa
Pratēju skaits:70 miljoni (dzimtā valoda)
125 miljoni (otrā valoda) 
Reitings:20.
Valodu saime:Indoeiropiešu
 Itāļu
  Romāņu
   Rietumitāliešu
    Itāļu valoda 
Rakstība:latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Šveice Šveice
Karogs: Sanmarīno Sanmarīno
Karogs: Vatikāns Vatikāns
Regulators:neoficiāliAccademia della Crusca
Valodas kodi
ISO 639-1:it
ISO 639-2:ita
ISO 639-3:ita 

Itāļu valodas izplatība.
Piezīme: Šī lapa var saturētIPA fonētiskās rakstzīmesunikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Itāļu valoda, arīitāliešu valoda (italiano, vailingua italiana), ir pieindoeiropiešu valodu saimesromāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārtItālijā. Tā ir oficiālā valodaItālijā,Vatikānā (kopā arlatīņu valodu),Sanmarīno,Šveicē (kopā arvācu unfranču unretoromāņu). Vārdu krājuma ziņā itāļu valoda ir vistuvākālatīņu valodai. Klasiskā itāļu valoda ir stipri ietekmējusies noToskānas dialekta un ir kaut kas pa vidu starp Itālijas dienvidu dalmāciešu dialektiem un ziemeļdaļas galliskajiem dialektiem. Tā ir ceturtā visbiežāk apgūtā svešvaloda pasaulē.

Gramatika

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Itāļu valodas gramatikai ir daudz līdzību ar spāņu, franču, portugāļu, katalāņu, rumāņu un pārējām romāņu saimes valodām. Vārdiem ir divas dzimtes (vīriešu un sieviešu) un divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis).

Artikuli

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Itāļu valodā tiek izdalīti divu veidu artikuli: nenoteiktie (articoli indeterminativi) un noteiktie (articoli determinativi).

Nenoteiktie artikuli / Articoli indeterminativi

  • vīriešu dzimtes vienskaitlis:

uno ar vārdiem, kas sākas ar "x", "y", "z", "gn", "ps", "s impura" (s + līdzskanis) un patskani;un ar patskaņiem un visiem pārējiem līdzskaņiem.

  • sieviešu dzimtes vienskaitlis:una pirms līdzskaņu,un' pirms pat patskaņa.[1]

Par daudzskaitļiem tiek izmantoti partitīvie artikuli, vīriešu dz. (dei,degli), sieviešu dz. (delle)

Noteiktie artikuli / Articoli determinativi

  • vīriešu dz. vienskaitlis:

lo (daudzskaitlis:gli), kas seko tiem pašiem noteikumiem kā"uno".(Lo specchio / Gli specchi);il (daudzskaitlis:i), ar lietvārdiem kas sākas ar visiem pārējiem līdzskaņiem.(Il treno / I treni)

  • sieviešu dz. vienskaitlis:la, ar lietvārdiem, kas sākas ar līdzskaņiem. Daudzskaitlisle tiek izmantots gan patskaņiem, gan līdzskaņiem.
  • Gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes lietvārdiem, kas sākas ar patskaņiem, itāļu valodā lietoL'.

L'amica / Le amicheL'orologio / Gli orologiL'estate / Le estatiL'albero / Gli alberiL'artista / Le artisteL'artista / Gli artistiTāpat kā "artista/i" gadījumā daži lietvārdi ir derīgi gan vīriešiem, gan sievietēm.

Lietvārdi / I sostantivi

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Galvenie lietvārdu galarezultāti ir šādi:

  • vīriešu dz. vienskaitlis in-o, daudzskaitlis in-i: il treno, i treni
  • vīriešu dz. vienskaitlis in-e, daudzskaitlis in-i: il fiore, i fiori
  • sieviešu dz. vienskaitlis in-a, daudzskaitlis in-e: scala, scale
  • sieviešu dz. vienskaitlis in-e, daudzskaitlis in-i: luce, luci

Dažas formas ir atšķirīgas:

  • vīriešu dz. vienskaitlis in-a, daudzskaitlis in-i: il poeta, i poeti
  • Daži sieviešu dz. sinoniskie lietvārdi beidzas ar "-o", piemēram, "foto" un "radio", un tie nemainās daudzskaitlī.La radio /Le radio
  • Tā vietā daži sieviešu dz. sinoniskie lietvārdi, kas beidzas ar "-o", to plurālisma beigās ir "-i":La mano / Le mani
  • Lietvārdi, kas beidzas ar akcentētu zilbi, paliek nemainīgi:Il papà / I papà. Tā notiek arī ar aizgūtiem lietvārdiem:Il computer / I computer
  • Kad sieviešu dz. lietvārdi beidzas ar "-ca" vai "-ga", tie attiecīgi kļūst par "-che" un "-ghe", ja daudzskaitlī:L'amica / Le amiche,L'alga /Le alghe
  • Lietvārdi, kas beidzas ar "-i", nemainās:La crisi / Le crisi,Il bikini / I bikini.

Īpašības vārdi

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Rokraksta kursīvs itāļu skolā

Kvalitatīvie īpašības vārdi / Gli aggettivi qualificativi

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Noteikumi par īpašības vārdu būtībā ir šādi:

Dzimtevienskaitlisdaudzskaitlis
vīriešu-o (rosso)-i (rossi)
sieviešu-a (rossa)-e (rosse)
vīriešu
sieviešu
-e (verde)-i (verdi)

Gli aggettivi possessivi

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Lai gan latviešu valodā ir gadījumi, itāļu valodā ir īpaši vārdi, kas jāizmanto pirms lietvārda, lai izteiktu valdījumu.

personavīriešu dzimte vienskaitlīsieviešu dzimte vienskaitlīvīriešu dzimte daudzskaitlīsieviešu dzimte daudzskaitlī
esmiomiamieimie
tutuotuatuoitue
viņš / viņasuo, propriosua, propriasuoi, proprisue, proprie
mēsnostronostranostrinostre
jūsvostrovostravostrivostre
viņi / viņasloro, proprioloro, proprialoro, propriloro, proprie

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. Berloco 2018

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arvalodniecību saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Dienvidromāņu
Rietumromāņu
Ibēriešu-romāņu
Oksitāniešu-romāņu
Gallu-romāņu
Ziemeļitāliešu
Austrumromāņu
Sardīniešu
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Itāļu_valoda&oldid=4355626"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp