Insbruka (vācu:Innsbruck, izrunā:/ˈɪnsbʁʊk/ — ‘Innas tilts’,bavāriešu:Innschbruck) ir pilsētaAustrijas rietumos,Tiroles federālās zemes administratīvais un kultūras centrs. Tā atrodasInnas upes ielejā,Alpu kalnu ieskauta, 30 kilometrus uz ziemeļiem noBrennera pārejas. Tā ir stratēģiski nozīmīgā vieta, kur krustojas svarīgi Eiropas ceļi starpVāciju,Itāliju unŠveici. Pilsēta ir pazīstama kā viens no Eiropas vadošajiemziemas sporta centriem un populārs tūrisma galamērķis gan ziemas, gan vasaras sezonā.
Insbruka ir piektā lielākāAustrijas pilsēta, kurā 2024. gadā dzīvoja aptuveni 136 tūkstoši iedzīvotāju.[1] Pilsēta ir slavena ar savu bagāto vēsturi, kas aizsākusies jauromiešu laikos, kad tās apkārtnē atradās apmetnes un tirdzniecības ceļi.Viduslaikos Insbruka kļuva par nozīmīgu tranzīta un tirdzniecības punktu, bet vēlāk tā kļuva par rezidences vietuHābsburgu dinastijas pārstāvjiem.
Mūsdienās Insbruka ir zināma ne tikai kā vēsturiska un kultūras pilsēta, bet arī kā izglītības un pētniecības centrs arInsbrukas Universitāti. Tā ir arī vieta, kur notiek vairākas starptautiskas ziemas sporta sacensības, tostarp tur notika divasziemas olimpiskās spēles (1964. un1976. gadā). Pilsēta apvieno vēsturisku šarmu ar mūsdienīgu infrastruktūru, padarot to par vienu no Austrijas pievilcīgākajiem galamērķiem.
Insbrukas apkārtnē pirmās apmetnes izveidojās jauaizvēsturiskos laikos, pateicoties tās atrašanās vietai pie kalnu pārējām pāriAlpu kalniem.Romiešu periodā reģionā tika izveidota apmetne ar nosaukumu Veldidena,[2] kas kalpoja kā stratēģisks punkts uz romiešu ceļaVia Claudia Augusta, kas savienojaPo upes ieleju arBavāriju. Innas upe nodrošināja dabisku tirdzniecības ceļu un savienojumu starp ziemeļu un dienvidu reģioniem.
12. gadsimtā Insbruka kļuva par nozīmīgu tranzīta un tirdzniecības punktu. Pilsētas nosaukums Insbruka (Insprucke), kas nozīmē “tilts pār Innas upi”, pirmoreiz rakstos minēts 1187. gadā. 1239. gadā Insbrukai tika piešķirtaspilsētas tiesības,[3] un tā kļuva parTiroles reģiona saimniecisko un politisko centru. 14. un 15. gadsimtā pilsēta uzplauka, pateicotiesHābsburgu dinastijas valdīšanai. 1420. gadā Austrijas hercogsFrederiks IV pārcēla savu galmu uz Insbruku, padarot pilsētu par reģionālās varas centru un Tiroles galvaspilsētu.[3][4] Šajā laikā uzcēla vairākus nozīmīgus arhitektūras pieminekļus, piemēram,Zelta jumtu (Goldenes Dachl), kas kļuva par pilsētas simbolu. 15. gadsimta beigās tā bijaSvētās Romas impērijas imperatoraMaksimiliāna I rezidence.
17. un 18. gadsimtā Insbruka piedzīvoja ievērojamu kultūras un reliģisko uzplaukumu, kļūstot parbaroka arhitektūras paraugu. Šajā laikā tika uzceltas tādas ēkas kāHofburgas pils unSvētā Jēkaba katedrāle. Pilsēta bija nozīmīgs kultūras centrs, kas piesaistīja māksliniekus un arhitektus no visas Eiropas.Napoleona karu laikā Tiroli piešķīraBavārijai. TiroliešiAndreasa Hofera vadībā sacēlās un trīs reizes ieņēma Insbruku.Vīnes kongresa rezultātā Tirole atkal iekļāvāsAustrijas Impērijas sastāvā. Dzelzceļa attīstības dēļ 19. gadsimtā Insbruka kļuva par svarīgu rūpniecības un transporta centru. 1867. gadā tika izbūvētsBrennera pārejas dzelzceļš, kasAustroungāriju savienoja arApenīnu pussalu un veicināja pilsētas ekonomisko attīstību.
Pirmā pasaules kara laikā Insbruka, kas atradās netālu norietumu frontes līnijas, piedzīvoja ievērojamu ekonomisko un sociālo krīzi. Pēc kara Tirole tika sadalīta, un Insbruka kļuva parAustrijas daļu.Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika stipri sabombardēta, jo tas bija nozīmīgs transporta un loģistikas mezgls. Insbruka piedzīvoja 22Sabiedroto aviouzlidojumus, kuri nodarīja ievērojamus postījumus.[5] Pēc kara Insbruka tika atjaunota un kļuva par starptautisku ziemas sporta centru.1964. un1976. gadā pilsētā notikaziemas olimpiskās spēles, kas veicināja reģiona tūrisma attīstību.
Mūsdienās Insbruka ir mūsdienīgs kultūras, izglītības un ziemas sporta centrs, saglabājot savu vēsturisko mantojumu un nozīmīgo lomu Eiropas vēsturē.
Insbruka atrodasAustrijas rietumos,Tirolē,Innas upes ielejā, stratēģiski nozīmīgā vietāAlpu centrālajā daļā. Pilsētu ieskauj kalni, kas veido daļu noKarvendelas grēdas ziemeļos unCentrālo Alpu grēdām dienvidos. Šī atrašanās vieta padara Insbruku par dabisku savienojumu starp Eiropas ziemeļu un dienvidu reģioniem, īpaši caurBrennera pāreju, kas vēsturiski bijis viens no svarīgākajiem ceļiem pāri Alpiem. Insbruka ir pazīstama kā nozīmīgstūrisma,ziemas sporta un kultūras centrs, kur tās ģeogrāfiskā atrašanās vietai ir liela loma reģiona saimnieciskajā un sociālajā dzīvē.
Insbrukā ir mērenikontinentāls klimats ar izteiktām sezonālām temperatūras un nokrišņu svārstībām.Vasaras ir siltas un mitras, ar vidējogaisa temperatūru ap +18 °C, savukārtziemas ir aukstas un sniegotas, ar vidējo temperatūru ap -2 °C. Pilsētānokrišņu daudzums gada laikā ir aptuveni 1200–1500 mm, kas izteiktāk izpaužas vasaras mēnešos kā pērkonalietusgāzes. Ziemas mēnešos bieži novērojamisniegputeņi, kas reģionā veicina ziemas sporta aktivitātes.
Insbruku ieskauj iespaidīgas kalnu grēdas, kas piedāvā gan gleznainas ainavas, gan plašas iespējas aktīvai atpūtai. Pilsētas ziemeļos slejas Karvendelas grēda ar tādām virsotnēm kāHafelekars (2334 m), ko viegli sasniegt arNordketes gaisa tramvaju. Dienvidos atrodasPačerkofele (2246 m) unSerles kalni, kas piedāvāslēpošanas trases unpārgājienu takas.Innas upe, kas plūst cauri pilsētai, kopā ar kalnu fonu veido Insbrukas unikālo ainavu. Papildu dabas objekti ir gleznainie ieleju meži,alpīnās pļavas un tuvumā esošie ezeri, kas piesaista tūristus gan vasarā, gan ziemā. Šī reģiona bagātīgā dabiskā vide ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem, bet arī veicina pilsētas popularitāti starpvalstu tūrismā un sportā.
Insbruka ir starptautiski pazīstams ziemas sporta centrs.1964. gadā un1976. gadā pilsētā norisinājāsziemas olimpiskās spēles, bet 1984. gadā un 1988. gadā pilsētā notika Ziemas paraolimpiskās spēles. 2012. gadā Insbrukā pirmo reizi notikaZiemas Jaunatnes olimpiskās spēles.
.jpg)
.svg)
.svg)
.svg)
