Hormoni arasinīm nokļūst visos orgānos un piedalāsšūnu specifisko funkciju regulācijā, tādējādi ietekmējotorganisma augšanu, fizisko un psiholoģisko attīstību, dzimumsistēmas stāvokli, vielmaiņu un citus procesus. Pubertātes sākumāstarpsmadzenes ar hormonu starpniecību iedarbojas uz smadzeņu piedēkli jebhipofīzi un tā sāk pastiprināti izdalīt hormonus. Tie ierosina dzimumhormonu veidošanos dzimumdziedzeros —sēkliniekos unolnīcās.
Hormoni ir viens no ķīmisko signālu veidiem. Tie izplatās organisma šķidrajā vidē un regulē tā darbību, piesaistoties pie noteiktu šūnu receptoriem, aizsākot ķīmisko reakciju virkni. Taču informācijas pārraide ar hormonu starpniecību notiek lēnāk nekā pārraide pa nervu šūnām.
Ar hormonu starpniecību notiek sazināšanās starp orgāniem un audiem fizioloģisko procesu regulēšanai un uzvedības aktivitātēm, tādām kāgremošana,vielmaiņa,elpošana,miegs, ekskrēcija,stress, augšana un attīstība, kustība, vairošanās, garastāvoklis u.c.[1][2]