Himna ir svinīgadziesma, mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.[1] Sākotnēji radās kā sakrāla dziesma, slavinot kādu dievību.
Termins cēlies nosengrieķuὕμνος (hymnos), un tiek saistīts ardarbības vārduὑφαίνω — ‘aust’, saprotot himnu kā «uzaustu» dziesmu. Himnas kā sakrālas dziesmas pastāvējušas jau senajāIndijā, kur tās bija ne tikai senākie literārie darbi, bet ieņem nozīmīgu vietu arī vēlāko laiku literatūrā.
Mūsdienās noreliģiskām dziesmām attīstījies nesakrālo himnu kopums, kas tiek lietots kā valstu, teritoriju vai cilvēku grupu vienojoša un simbolizējoša dziesma vai mūzika.
