Arī mūsdienās notiek joprojām aktīvi ģeoloģiskie procesi. Gada laikā Indoaustrālijas plātne pārvietojas par 67 mm, kas nozīmē, ka pēc miljons gadiem tā būs pārvietojusies Āzijas virzienā par 150 km. Savukārt ik gadu Himalaji paceļas par 5 mm augstāk.
Uz ziemeļiem no Indas-Gangas līdzenuma Himalaji paceļas trīs pakāpēs: Priekšhimalajos (vidējais augstums 900—1200 m vjl), Mazajos Himalajos (3500—4500 m vjl) un Lielajos Himalajos (virs 6000 m vjl).[1]
Himalajiem ir liela ietekme uzklimatu ganIndijas subkontinentā, ganTibetas kalnienē. Tie neļauj no ziemeļiem ieplūst aukstām gaisa masām. Līdz ar toIndijā klimats ir daudz siltāks nekā tā paša platuma grādos citās pasaules daļās. Tā ir arī kā barjeramusona vējiem, neļaujot tiem ieplūst Āzijas centrālajā daļā. Himalaju dienvidu pakājē ir viens augstākajiemnokrišņu daudzumiem gadā.
.svg)