Heistingsa (angļu:Hastings, izrunā:/ˈheɪstɪŋz/) ir piekrastespilsēta un nemetropoles distrikts arboro statusuAnglijā,Austrumsaseksas grāfistē. Atrodas grāfistes dienvidaustrumosLamanša krastā39 km no grāfistes centraLūisas un85 km no valsts galvaspilsētasLondonas centra.1066. gadā netālu no pilsētas notikaHeistingsas kauja.
Vēstures avotos pirmoreiz minēta 771. gadā kāHastingas vaiHestingorum — sakšu hestingu cilts apmetne. No 6. līdz 8. gadsimtam Heistingsa bija patstāvīgas hestinku karalistes centrs, bet savu atsevišķo identitāti tās iedzīvotāji saglabājuši līdz 11. gadsimtam.
1066. gada14. oktobrī pie Heistingsas notikakauja starpHarolda II vadītoanglosakšu armiju unViljama Iekarotājanormaņu karaspēku parAnglijas Karalistes troni. 1086. gadāPastardienas grāmatā Heistingsa atzīmēta kāboro. 11. gadsimtā pilsēta attīstījās kā nozīmīga osta un bija viena noPiecu ostu konfederācijas dibinātājām.[1] 1287. gada februāra vētrā lielākā daļa pilsētas un Heistingsas pils tika nopostīta. 1339. un 1377. gadā pilsētu divreiz nopostījaFrancijas flote un Heistingsa beidza pastāvēt kā tirdzniecības osta, bet turpināja plaukt kākontrabandistu un piekrastes zvejnieku pilsēta. 1589. gadā karalieneElizabete I piešķīra pilsētai jaunu hartiju. 19. gadsimtā Heistingsa attīstījās kā populārs piejūras kūrorts — no 1801. līdz 1891. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 3175 līdz 60 tūkstošiem.
Mūsdienās Heistingsa ir nozīmīga zvejas osta — šeit atrodas Eiropā lielākā pludmalē bāzētā zvejas kuģu flote.[2]
Kopš 1920. gada ap gadu miju Heistingsā notiek Starptautiskais šaha kongress. Tā laikā norisināsHastings Premier turnīrs, kurā piedalās 10—16 augsta pasaules ranga šahisti; tajā spēlējuši daudzi nākamie pasaules čempioni.[3]
Heistingsā dzimuši vai dzīvojuši:
Heistingsai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:
|
|---|
| | Unitārā pašvaldība | |
|---|
| | Nemetropoles distrikti | |
|---|
|
.svg)
