Movatterモバイル変換

[0]ホーム
URL:

Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Heinrihs Himlers

Vikipēdijas lapa
Heinrihs Himlers
Heinrich Himmler
SS reihsfīrers
Amatā
1929. gada6. janvāris — 1945. gada29. aprīlis
PriekštecisErhards Heidens
PēctecisKārlis Hanke
Dzimšanas dati1900. gada7. oktobrī
Minhene,Vācijas Impērija
(tagadBavārija,Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati1945. gada23. maijā (44 gadu vecumā)
Līneburga,Vācijas Impērija
(tagadLejassaksija,Karogs: Vācija Vācija)
Apglabātsnezināma vietaLīneburgas tīrelī,Lejassaksija,Karogs: Vācija Vācija
Politiskā partijaNSDAP
Dzīvesbiedrs(-e)Margarete Bode
AugstskolaMinhenes Tehniskā universitāte
Paraksts

Heinrihs Luitpolds Himlers (vācu:Heinrich Luitpold Himmler; dzimis1900. gada7. oktobrīMinhenē, miris1945. gada23. maijāLīneburgā) bijaTrešā reihareihsfīrers,SS struktūru vadītājs.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

DzimisMinhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijāsMinhenē unLandshūtē.Pirmajā pasaules karā nepiedalījās — laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No1919. līdz1922. gadam studējaagronomijuMinhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).

1923. gada novembrī piedalījāsHitleraAlus pučā kā "partijas karognesējs". No1924. gada bija Gregora Štrasera sekretārs.1925. gada augustā iestājāsNSDAP un kļuva parBavārijas gauleiteru.1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru.1933. gadā tika iecelts par Minhenes policijas vadītāju.1934. gada 20. aprīlī tika iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju.1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.

1943. gadā iecelts partrešā reiha iekšlietu ministru.1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.

KāSS reihsfīrers vadījaSS unGestapo darbību. Viens nokoncentrācijas unnāves nometņu tīkla unholokausta galvenajiem organizētājiem.

1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uzLībeku, kur ar zviedru diplomātaFolkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos unASV unbritu kopīgu cīņu pretPSRS. To uzzinājis,Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.

1945. gada22. maijāBrēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu arciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietāLīneburgas tuvumā. Par Himlera nāvi eksistē vairākassazvērestības teorijas.

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠisbiogrāfiskais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Aizmetņa ikonaŠis arTrešo reihu saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Heinrihs_Himlers&oldid=4164605"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:
[8]ページ先頭
©2009-2025 Movatter.jp