Vērmahta2. tanku divīziju (2. Panzer-Division), XVI armijas korpusu, XIX armijas korpusu, tanku grupu "Guderians" (Panzergruppe Guderian), 2. tanku grupa (Panzergruppe 2).
Heincs Vilhelms Guderians (vācu:Heinz Wilhelm Guderian; dzimis1888.gada17.jūnijā, miris1954.gada14.maijā), dēvēts arī par "Ašo Heincu" (Schneller Heinz), bijaVācijas Impērijas,reihsvēra,Vērmahta virsnieks, ģenerālpulkvedis, stratēģis, kara teorētiķis, viens no motorizētoarmijas vienību kaujas taktikas izveidotājiem.
Dzimis1888.gada17.jūnijā,Kulmā, tolaikVācijas Impērijas virsnieka ģimenē. 1913. gadā apprecējies ar Margarētu Hornu. Viņiem bija divi dēli (jaunākais, Heincs Ginters, vēlāk kļuva parbundesvēra ģenerālmajoru). 1937. gadā sarakstījis divas stratēģijai veltītas grāmatas: "Uzmanību, tanki!" (Achtung— Panzer!) un "Bruņutanku karaspēka daļas un to sadarbība ar citām ieroču šķirām". Miris1954.gada14.maijā Švangavā, Bavārijā.
1908. gadā absolvējaMecas (Metz) karaskolu, saņēma leitnanta dienesta pakāpi un tika ieskaitīts kā apakšvirsnieks 10. jēgeru bataljonā (Jägerbatallion)Hanoverē, kura komandieris bija Heinca tēvs. 1911. gadā pabeidza papildus apmācību 3. sakaru bataljonā. 1914. gadā absolvējaBerlīnes Kara akadēmiju kā virsleitnants. 1915. gadā paaugstināts par kapteini.Pirmā pasaules kara laikā dienēja štābos frontēs pieMarnas unVerdenas, ieņemot dažādus amatus, pats kaujās nepiedalījās.
1918. gadā mācījās ģenerālštāba virsnieku sagatavošanas kursosSedan (Generalstabslehrgang Sedan), kur esot parādījis spilgtu talantu atrisināt taktiskas problēmas nestandarta situācijās. Pēc kursu pabeigšanas un spīdoši nokārtotiem gala eksāmeniem saņēma virspavēlniecības štāba virsnieka statusu un kļuva par jaunāko štāba virsnieku Vācijas armijas vēsturē. 1919. gadā tika pieņemtsreihsvērā, kurā saskaņā arVersaļas miera līgumu varēja būt tikai 100 000 militārpersonu. Komandēja dažādas autotransporta vienības, kuru pamatfunkcijas bijaloģistika. 1919. gadā darbojiesDzelzsdivīzijas štābā Latvijā. 1927. gadā paaugstināts par majoru.
1929. gadā bija pieredzes apmaiņāZviedrijā, apgūstot tanku STRV m/21 un m/21-29 (vācu tanka LK II zviedru versijas) bataljonu kaujas taktiku. Pēc tam,Rapallo līguma ietvaros, jau būdams visu reihsvēra motorizēto daļu komandieris-inspektors, kā arī taktikas pasniedzējs Kara akadēmijā, mācījās tanku karaspēka komandēšanu slepenajā vērmahta skolā "Kama" pieKazaņasPSRS. 1931. gada februārī paaugstināts par apakšpulkvedi. 1933. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1934. gadāĀdolfs Hitlers pēc vieglo tankuPanzer I manevru apmeklējuma iecēla Guderianu par jaunveidojamās 2. tanku divizijas (ko vēlāk pārveidoja par2. tanku armiju) komandieri un drīz paaugstināja par ģenerālmajoru. 1936. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu un kļuva par 16. armijas korpusa komandieri. 1941. gada ziemā paaugstināts par ģenerālpulkvedi, kļūstot par 2. tanku armijas komandieri. 1943. gada februārī kļuva par bruņutanku karaspēka virsinspektoru. 1944. gada jūlijā iecelts par sauszemes karaspēka ģenerālštāba komandieri.
1938. gadāAustrijas anšlusa laikā Guderiana vadītais korpuss īstenoja strauju reidu uzVīni (manevra laikā 1/3 daļa tanku apstājās nesasniedzot galamērķi, kas kalpoja par iemeslu nopietnai bruņutanku un motorizēto vienību revīzijai un tehniskai modernizācijai). 1939. gadā kā 19. motorizētā korpusa komandieris piedalījāsSudetu aneksijā unPolijas kampaņā.
1940. gadā kā 19. motorizētā korpusa (1., 2. un 10. tanku divīzijas, motorizēto kājnieku pulks "Lielvācija") komandieris piedalījāsFrancijas kampaņā. Te Guderians plaši pielietoja t.s.zibenskara (Blitzkrieg) taktiku, taču ne vienmēr savu darbību saskaņoja ar štābu un armijas grupas virspavēlniekuEvaldu fon Kleistu, iedzīvojoties neprognozējama un nedisciplinēta virsnieka slavā. 16. maijā, pašā kampaņas karstumā, Guderianu pat uz brīdi atcēla no korpusa komandiera posteņa par nepakļaušanos pavēlei.
Karadarbībā pretPSRS piedalījās no pirmās dienas, būdams 2. tanku armijas komandierisarmijas grupas "Centrs" sastāvāBrestā. PiedalījiesMinskas unSmoļenskas ieņemšanā,Kijivaskatla izveidošanas manevrā. Par patvaļīgu savu tanku evakuāciju no bīstamām pozīcijām armijas grupas virspavēlnieksGinters fon Klūge atstādināja Guderianu no tanku armijas komandiera posteņa un atvaļināja no armijas.
1943. gada februārī Guderianu atkal iesauca armijā, ieceļot par bruņutanku karaspēka virsinspektoru. Te viņam bija liela loma tanku tehniskās konstrukcijas mezglu uzlabošanā. 1944. gada jūlijā pēc20. jūlija atentāta pret Hitleru viņu iecēla par sauszemes karaspēka ģenerālštāba komandieri, taču1945. gada martā pēc strīda ar Hitleru Guderianu atvaļināja no armijas pavisam.
Walther-Peer Fellgiebel.Die Träger des Ritterkreuzes des Eisernen Kreuzes 1939–1945[The Bearers of the Knight's Cross of the Iron Cross 1939–1945] (vācu). Friedberg, Germany: Podzun-Pallas, 2000.ISBN978-3-7909-0284-6.
