BrīvkungsHaso-Ekards fon Manteifels (vācu : Hasso-Eccard Freiherr von Manteuffel 1897 . gada 14. janvārī , miris1978 . gada 24. septembrī ) bijavācu tanku ģenerālis (General der Panzertruppe )Otrā pasaules kara laikā. Viens no 27 karavīriem, kuri saņēmušiDzelzs krusta Bruņinieka krustu ar ozollapām, zobeniem un briljantiem (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub, Schwertern und Brillanten ). Pēc Otrā pasaules kara kļuva parpolitiķi , mūsdienu Vācijas armijas nosaukumaBundesvērs autors.
Dienestu armijā sākaPirmā pasaules kara laikā. OperācijasBarbarosa laikā fon Manteifels komandēja bataljonu7. tanku divīzijā , kura ieņēmaViļņu , karojaBaltkrievijā unMaskavas pievārtē. 1943. gada sākumā fon Manteifels tika nosūtīts uzZiemeļāfriku , kur komandēja divīzijuTunisijas kampaņas laikā. No 1943. gada augusta, nu jau kā 7. tanku divīzijas komandieris, vadīja cīņasAustrumu fromtē . 1944. gada 1. februārī tika iecelts pardivīzijas "Lielvācija" komandieri. CīnījāsUkrainā unAustrumprūsijā , tostarp neveiksmīgi mēģinot debloķētKurzemes ielenkumu . 1944. gada 1. septembrī Haso fon Manteifels tika iecelts par5. tanku armijas komandieri un cīnījās Rietumu frontēArdēnu kaujās . Kara beigu posmā kā3. tanku armijas komandieris cīnījās pret Sarkano armiju Zēlovas augstienes kaujās. Padevies britu armijai.
Pēc kara kļuva parBrīvo Demokrātu partijas (Freie Demokratische Partei ) politiķi, bundestāga deputātu unBundesvēra atjaunošanas iniciatoru. Tomēr 1959. gadā tika notiesāts par kādadezertiera nošaušanu 1944. gadā uz diviem gadiem ieslodzījumā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Haso fon Manteifels.
