Hanzas savienība, arīHanza (latīņu:Hansa Teutonica,vācu:Deutsche Hanse vaidudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecībuZiemeļeiropā. Astoņas tā laika Latvijas pilsētas piederēja pie Hanzas savienības, bet Rīga bija viena no galvenajām Hanzas pilsētām.
Hanzas savienības karoga krāsas bija balta un sarkana, kas vēl tagad atrodamas seno Hanzas pilsētu ģerboņos. Cits bieži izmantots simbols bija pilsētas nocietinājumu vārti.
VārdamHanse viduslaiku augšvācu valodā bija vairākas nozīmes, kas tulkojamas kā "karadraudze", "grupa", "svīta", "bars" un ar to apzīmēja apbruņotu ceļojošo tirgotāju draudzes. Tikai no 14. gadsimta vidus veidojās pilsētu savienība ar regulārām sanāksmēm, ko sauca par "Hanzas dienām" (Hansetagen).
Vairāk kā 100 gadus pirms Hanzas savienības rašanās Baltijas jūras tirdzniecības vadošā osta bijaVisbijaGotlandes salā. Galvenās preces bija vasks, sveķi, dzintars, kažokādas, metāli, sāls, vadmala, vīns un alus, kas tika pārvadātas gar piekrasti un pa ūdensceļiem ("ceļš no varjagiem uz grieķiem"), kas tika lietoti jau no vikingu laikiem. Visbijas tirgotājiem bija savas apmetnesNovgorodā unSmoļenskā, un krievu ciltis viņus turpināja saukt parvarjagiem, somu ciltis parrūsiem, bet baltu ciltis parvāciešiem.[nepieciešama atsauce] Situācija krasi mainījās pēc tam, kadsakšu tirgotāji iekarotajāsvendu zemēs1143. gadā nodibinājaLībekas pilsētu. No šejienes viņi uzsāka dzīvu tirdzniecību ar gotlandiešiem un lielā skaitā apmetās Visbijas pilsētā.
Galvenie Ziemeļeiropas pārjūras tirdzniecības ceļi 13.-15. gadsimtā
1241. gadā tika noslēgts Hamburgas un Lībekas līgums par tirgošanos Ziemeļu un Baltijas jūrā, kas tradicionāli tiek uzskatīts par Hanzas pilsētu savienības sākumu.1282. gadā Lībeka noslēdza līgumu ar Vismāru, Rostoku un citām "vendu pilsētām". Hamburga noslēdza līgumu ar Ķelni, Minsteri, Dortmundi, Zostu un citām Lejassaksijas, Vestfāles un Reinzemes pilsētām. Līgumam pievienojās Visbija, Rīga un citas Gotlandes un Livonijas pilsētas.1367. gadā tika noslēgta Ķelnes konfederācija, piešķirot Hanzas savienībai noteiktu organizāciju.1370. gadā tika noslēgts Štrālzundes miers, ar kuru Hanzas savienība ieguva monopoltiesības Baltijas jūras tirdzniecībā.
15. gadsimta beigās sākas organizācijas noriets sakarā ar Novgorodas kantora slēgšanu pēc tam, kad Novgorodu iekaroja Maskavas lielkņaza Ivana III karaspēks un jauno tirdzniecības ceļu atklāšanas uz Indiju un Ameriku.1612. gadā Hanzas savienībā bija vairs tikai 14 pilsētas. Pēdējā Hanzas pilsētu sūtņu sanāksme1669. gadā beidzās bez rezolūcijas.
Kā pēdējās Hanzas savienības tradīciju glabātājas 17. - 20. gadsimtā palika brīvās Hanzas pilsētas ("Freie Hansestädte") Ziemeļvācijā (Brēmene, Hamburga, Lībeka).
16. gadsimtā Anglijas karalieneElizabete I slēdz Hanzas tirgotāju kvartālu (Steel Yard) Londonā, bet Maskavijas lielkņazsIvans III padzen Hanzas tirgotājus noNovgorodas Pētera sētas
Ziemeļeiropā arvien stiprākas kļuva nacionālās valstis (Anglija, Holande, Dānija, Zviedrija, Krievija, Polija-Lietuva), kas veidoja savas tirdzniecības flotes
Teritoriālās izmaiņas lielo karu rezultātā noveda pie pārrobežu tidzniecības samazināšanās (Danciga, Toruņa, Kuldīga, Ventspils nokļūst Polijas-Lietuvas pārvaldībā, bet Vismāra, Štrālzunde, Greivsvalde, Rīga, Cēsis, Valmiera, Koknese, Limbaži, Pērnava, Tērbata, Tallina nokļūst Zviedrijas pakļautībā)
Holande kļūst par neatkarīgu jūras lielvalsti, Flandrija un Brabante nokļūst Spānijas pakļautībā
Vācu valstīs saasinās reliģiskās pretrunas, kas beidzas arTrīsdesmitgadu karu (1618-1648), kas sagrauj iepriekšējās ekonomiskās un sociālās tradīcijas
Pārjūru tirdzniecības smaguma centrs pārvietojas uz Atlantijas okeānu, dibina jaunas tidzniecības kompānijas (piemēram,The East Indies Company).
Livonijas iedzīvotāju kristīšana1184. gadā tika sākta pa jau ilgi pirms tam vāciešu izmantotajiem Daugavas un Gaujas ūdensceļiem, un pirmie kristiešu priesteriMeinhards (Ikšķilē unSalaspilī) unTeoderihs (Turaidā), kā arī pēc viņiem pils mūrnieki (dzirkaļi), šeit ieradās ar tirgotāju kuģiem no Gotlandes.
Ventas ūdensceļš Kurzemē sākās pieVentspils un bija pieejams jūras kuģiem līdz pat Ventas rumbai pieKuldīgas, kas bija svarīgs sauszemes ceļu krustpunkts. Ceļa pagarināšanai tika mēģināts izveidot kanālu ap rumbu, bet projekts netika pabeigts. Ceļa apsargāšanai un pārraudzībai tika uzcelti Ventspils (1290),Piltenes (1309) un Kuldīgas (1242) cietokšņi.
Daugavas ūdensceļš sākāsRīgas ostā pieRīdzenes upes ietekas, kur preces tika glabātas, novērtētas, svērtas, fasētas un pārkrautas. Nākamā lielākā preču glabāšanas vieta bijaKokneses pilsētā, kur atzarojās sauszemes tirdzniecības ceļi uz Vidzemi. Daugavas ceļa galapunkts sākotnēji bija Smoļenskā, vēlāk Polockā un Vicebskā. Ceļa apsargāšanai un pārraudzībai tika uzceltiDaugavgrīvas (1305), Rīgas (1201), Salaspils (1186), Ikšķiles (1185),Lielvārdes (1201),Aizkraukles (pēc1209), Kokneses (1209),Altenes (14. gadsimts),Sēlpils (1373),Lakstenes (1354),Krustpils (1297),Dignājas (1366), unDaugavpils (1279) cietokšņi.
1347. gadā bija pirmā Hanzas pilsētu sanāksme, kurā piedalījās Livonijas pilsētu sūtņi.1350. gadā notika pirmā zināmā atsevišķā Livonijas Hanzas pilsētu sanāksme, pēc tam šādas sanāksmes notika katru gadu Valkā, Valmierā, Vīlandē un Pērnavā.1361. gadā Hanzas vendu un Prūsijas pilsētas pieprasīja no Livonijas pilsētām 6 kuģus ar 600 apbruņotiem vīriem karam pret Dāniju. Livoņi piekrita vienīgi atbalstīt karu ar 2000 mārkām tīra sudraba.1368. gadā 24. jūnija sanāksmē Rīgas rātes sūtņi ratificēja Hanzas vienošanos par kara pieteikšanu Dānijai. Livonijas pilsētas ir nomaksājušas šādu kara nodokli: Rīga 261,Rēvele 221, Pērnava 90 un Limbaži 9 mārkas.
1369. gada Livonijas pilsētu sūtņu sanākmē rakstīts, ka ir iekasēti šādi kara nodokļi: Rīga 304,5 mārkas un Rīgai padotās pilsētas: Koknese 7,5 - Limbaži 8 - Valmiera 36 - Cēsis 72 mārkas.
1412. gadā Livonijas Hanzas pilsētas saņēma no Anglijas karaļa Indriķa IV 1600 nobļu lielu atlīdzību par livoņu rekvizēšanu1404. gadā.
1434. gadā Valmieras sanāksmē Livonijas pilsētu sūtņi deklarēja, ka angļi Livonijā nedrīkst tirgoties, bet drīkst ar saviem kuģiem pārvadāt preces.
1437. gada Pērnavas sanāksmē nolemts, ka holandiešiem Livonijas ostas pilsētās atļauts tirgoties tikai ar Livonijas Hanzas pilsētām, bet ne ar krieviem, citiem ārzemniekiem un zemniekiem.
1469. gada Livonijas pilsētu sanāksmē tika apstiprināts jau pirms1460. gada Rīgas rātes izdotais aizliegums tirdzniecībai "viesim ar viesi", t.i. arī citu Hanzas pilsētu tirgotājiem ar Rīgā iebraukušajiem tirgotājiem, pret ko asi protestēja Lībeka.
Jörgen Bracker (Hrsg.):Die Hanse — Lebenswirklichkeit und Mythos, 2 Bde., Hamburg 1989. In:Katalog der Ausstellung des Museums für Hamburgische Geschichte in Hamburg 24. August - 24. November 1989. Textteil in 4. Auflage, Schmidt-Römhild, Lübeck 2006.
Philippe Dollinger:Die Hanse. 5. Auflage, Stuttgart 1998,ISBN 3-520-37105-7.
Rolfs Hamels-Kīzovs:Hanza. LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, Rīga 2003.
.svg)
.svg)
.svg)
_COA.svg)
_COA.svg)
_wapen.svg)
