- Šis raksts ir parRietumāfrikas valsti. Par citām jēdzienaGvineja nozīmēm skatītnozīmju atdalīšanas lapu.
Gvineja-Bisava jebGvinejas-Bisavas Republika (portugāļu:República da Guiné-Bissau) ir valstsRietumāfrikā, kuras galvaspilsēta irBisava. Ziemeļos tā robežojas arSenegālu, dienvidos un austrumos arGvineju, bet rietumos to apskaloAtlantijas okeāns. Gvinejas-Bisavas platība ir 36 125 km². Valstī dzīvo 1 647 000 (2010) iedzīvotāji.
Vēsturiski Gvineja-Bisava bija daļa noKaabu impērijas, kā arī daļa noMali impērijas. 19. gadsimtā valsts kļuva parPortugāles koloniju. 1973. gadā Gvineja-Bisava ieguva neatkarību.
Tikai 14% valsts iedzīvotāju kā pirmo vai otro prot valsts valodu —portugāļu valodu,[1] kura ir dzimtā 2% iedzīvotāju, pie tam 27-32% iedzīvotāju (galvenokārt pilsētnieki) pie tam uzskata, ka runā portugāliski,[2] bet, pēc dažādiem avotiem, 70-94% prot kā dzimto vai otro valoduvietējo portugāļu kreolisko valodu, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 1 100 000 valsts iedzīvotāju un tiek plaši lietotastarptautu saziņā. Ap 80% vārdu tajā ir portugāļu cilmes. 2020. gadā tika ziņots par plānu padarīt kreolu valodu par valsts valodu,[3] tomēr pašlaik tas nav realizēts. Pārējās dzimtās valodas irbalantu,fulu,mandinku un citas vietējās valodas. Izglītība no pamatskolas līdz augstākajai izglītībai uz papīra notiek portugāļu valodā, lai gan tikai 67% bērnu ir pieejama jebkāda formālā izglītība, tikai 55% pabeidz obligāto pamatskolu[4] un praksē skolās lieto vietējo kreolu valodas dialektu sajaukumu ar portugāļu valodu, kas pamazām tuvina kreolu valodu portugāļu normai. Tikai portugāļu valodā tiek izdoti likumi un cita oficiālā informācija, tā ir arī preses valoda. Izplatīta Gvinejā-Bisavā ir arīfranču valoda, jo valsts robežojas tikai ar frankofonām zemēm un notiek plaša migrācija un tirdzniecība.
2022. gadā valstī bija 54% lasītpratēju, kas bija kritums par 1%, salīdzinot ar 2019. gadu.[5]
Valsts ir viena no nabadzīgākajām pasaulē (saskaņā arCIP - 200. vietā no 219).[6]
Vitāli svarīgāIndijas riekstu raža nodrošina pieticīgu iztiku lielākajai daļai Gvinejas-Bisavas lauksaimnieku un ir galvenais ārvalstu valūtas avots.[7]
Taču valstij ir milzīgsārējais parāds un saimniecība, kas ir ļoti atkarīga no ārvalstīm. Tā ir kļuvusi parLatīņamerikasnarkotiku pārkraušanas punktu.[7]
Gvinejā-Bisavā bieži notiek militāri apvērsumi. Tā, pēc neveiksmīgiem apvērsuma mēģinājumiem 2008., 2009., 2010.[8] un 2011. gadā (pēdējais bija flotes sacelšanās pret sauszemes spēkiem)[9] 2012. gada 12. aprīlī Gvinejas karavīri ieņēma vairākus stratēģiskus punktus Bisavā un arestēja prezidentu un premjerministru, apgalvojot, ka aizstāv bruņotos spēkus no iespējamasAngolas karavīru agresijas, kurus, skaitā 200, savai apsardzei bija uzaicinājuši valsts un valdības pagaidu vadītāji.[10] 2014.-2019. gadā pirmoreiz valsts vēsturē ievēlētais prezidents palika amatā visu savu piecu gadu termiņu, 2022. un 2023. gadā atkal notika apvērsuma mēģinājumi, un 2025. gada novembrī armijai tūlīt pēc vēlēšanām, kurās abas puses paziņoja par uzvaru, atkal izdevās sagrābt varu, arestējot gan prezidentu, gan opozīcijas līderi.[11]
Savstarpēji konflikti ir arī citām valsts struktūrām, piemēram, Sabiedriskās kārtības policija, kas ir Iekšlietu ministrijas sastāvdaļa, konfliktējusi ar Tieslietu ministrijas Tiesu policiju, abas ir cīnījušās un nogalinājušas pretējās iestādes darbiniekus.[12] Visas policijas struktūras ir korupcijas pārņemtas un mazefektīvas.[12]
Valstī policijas vājuma dēļ izplatīta sīkā noziedzība, tai skaitā pret ārzemniekiem, ir problēmas ar veselības aprūpi.[12] Kopā ar politisko nestabilitāti tas pēcASV standarta novieto valsti "oranžajā" bīstamības līmenī, bīstamāku tūristiem nekā tās kaimiņzemes.[13]Terorisma, tai skaitā vērsta pret tūristiem, Gvinejā-Bisavā pēdējās desmitgadēs nav bijis.[14]
