Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Grieķija

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par mūsdienu valsti. Par citām jēdzienaGrieķija nozīmēm skatītnozīmju atdalīšanas lapu.
Grieķijas Republika
Ελληνική Δημοκρατία
Grieķijas karogsGrieķijas Republikas ģerbonis
KarogsĢerbonis
Himna: Ύμνος πρός την Ελευθερίαν
Slavinājums brīvībai

Location of Greece
Location of Greece
GalvaspilsētaAtēnas
37°58′N23°43′E /37.967°N 23.717°E /37.967; 23.717
Valsts valodasjaungrieķu valoda
ValdībaUnitāraparlamentārarepublika
 - PrezidentsKonstantins Tasuls
 - PremjerministrsKiriaks Micotakis
Neatkarība
 - noOsmaņu impērijas1821. gada25. martā 
Platība
 - Kopā 131,957 km² 
Iedzīvotāji
 - iedzīvotāji 2012. gadā10,816,286[1] 
 - Blīvums82/km² 
Valūtaeiro/EUR
Laika josla+2(UTC+2)
Interneta domēns.gr
Tālsarunu kods+30

Grieķija (grieķu:Ελλάδα), oficiāliGrieķijas Republika (grieķu:Ελληνική Δημοκρατία), ir valstsDienvideiropā,Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas arAlbāniju,Ziemeļmaķedoniju unBulgāriju, bet austrumos – arTurciju. Austrumos to apskaloEgejas jūra, bet rietumosJonijas jūra. Abas jūras atrodasVidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudzsalu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām 227 salas ir apdzīvotas.[2] Grieķijas galvaspilsēta irAtēnas.

ŠajāBalkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture, kas aizsākasSenajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta parRietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusiesdemokrātija,[3]Rietumu filozofija,[4]Olimpiskās spēles,Rietumu literatūra,historiogrāfija,politoloģija,medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie unmatemātiskie atklājumi, kā arīdrāma,[5] ieskaitotkomēdiju untraģēdiju.

Grieķija irEiropas Savienības dalībvalsts kopš1981. gada.[2]NATO dalībvalsts tā ir kopš1952. gada, betOECD dalībvalsts kopš1961. gada.[6]

Vēsture

[rediģēt |labot pirmkodu]

PēcBizantijas Impērijas iekarošanas 15. gadsimtā, pār Grieķiju valdījaOsmaņu impērija. 1821. gada 25. martā grieķu patrioti sākagrieķu neatkarības karu, kurā izcīnīto neatkarību oficiāli nostiprināt izdevās pēc lielvaru (Lielbritānijas, Francijas, Krievijas) vienošanās 1829. un 1832. gadā.

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Osmaņu impēriju, lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus.Pirmā pasaules kara laikā Grieķijā pastāvēja ārpolitiskas domstarpības starp karaliKonstantīnu I, kurš bija Vācijas pusē un premjerministruElefteriosu Venizelosu, kurš simpatizējaAntantei. Rezultātā Konstantīns I atkāpās un 1917. gadā Grieķija iestājās karā Antantes pusē. Pēc kara Grieķija turpināja militārās operācijasAnatolijā, jo rietumu sabiedrotie bija apsolījuši Grieķijai daļu Osmaņu impērijas teritorijas.Grieķu—turku kara beigās Grieķija tomēr bija spiesta atkāpties no okupētajām teritorijām un atgriezties tās pirmskara robežās.

Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 28. oktobrī Grieķijā iebruka Itālijas karaspēks, bet 1941. gada 6. aprīlī Vācijas karaspēks. Pēc atbrīvošanas no okupācijas Grieķijā sākāspilsoņu karš starp EAM-ELAS partizānu armiju, kurā dominēja komunisti un britu atbalstītajiem monarhistiem. 1967. gada 21. aprīlī grupa armijas komandieru veica militāru valsts apvērsumu un izveidojalabēju militāru huntu. 1974. gadarepublikas referendumā grieķi nobalsoja par monarhijas izbeigšanu un republikas izveidošanu. 1981. gada 1. janvārī Grieķija kļuva parEiropas Kopienas (Eiropas Savienības priekšteces) dalībvalsti.

Ģeogrāfija

[rediģēt |labot pirmkodu]

Grieķija atrodasBalkānu pussalas dienvidos. Grieķijas kontinentālās daļas dienvidos atrodasPeloponēsas pussala. Grieķijai ir garākā krasta līnija no Vidusjūras valstīm un11. garākā pasaulē. Grieķijai pieder 1200 līdz 6000 salas, no kurām 227 ir apdzīvotas. Lielākā sala irKrēta, otra lielākā-Evija, kuru no kontinenta atdala 60m plats šaurums. Lielākā daļa salu atrodasEgejas jūrā, kāKiklādu,Ziemeļsporādu unDienvidsporādu salas. Grieķija salas ir iecienītas tūristu vidū.

80% Grieķijas teritorijas ir kalni. Valsts augstākais punkts irOlimpa kalns (2917 m). Grieķijas rietumos dominēPindu kalni, kas irDināru kalnienes turpinājums. Grieķijas ziemeļaustumos uz roebežas ar Bulgāriju atrodasRodopu kalni. Derīgie izrakteņi: marmors, krīts, alumīnija rūda, brūnogles, polimetālu rūda. Lielākās upes ir Marica, Nestosa, Strimona, Aljakmona.

Administratīvais iedalījums

[rediģēt |labot pirmkodu]
Grieķijas perifērijas
NumursPerifērijaGalvaspilsētaPlatība, km²Iedzīvotāju skaits
1AtikaAtēnas38083761810
2Centrālā GrieķijaLamija15549605329
3Centrālā MaķedonijaSaloniki188111871952
4KrētaIraklija8259601131
5Austrummaķedonija un TrāķijaKomotine14157611067
6EpīraJoannina9203353820
7Jonijas salasKerkīra2307212984
8ZiemeļegejaMitilene3836206121
9PeloponēsaTripole15490638942
10DienvidegejaErmupole5286302686
11TesālijaLarisa14037753888
12RietumgrieķijaPatra11350740506
13RietummaķedonijaKozane9451301522
14Ajonora (autonoma)Karjes3902262

Valdība

[rediģēt |labot pirmkodu]
Grieķijas parlamenta ēka Atēnās

Grieķija irparlamentārarepublika, kura balstās uz1975. gada izstrādātokonstitūciju.[2] Valsts galva irprezidents, kuru uz pieciem gadiem ievēlGrieķijas parlaments. Tai ir vienpalātas parlaments ar 300 locekļiem, kurus savukārt uz četriem gadiem ievēl tauta.

Demogrāfija

[rediģēt |labot pirmkodu]

2011. gadā Grieķijā dzīvoja aptuveni 10,82 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 91,56% bijagrieķi. Lielākā etniskā minoritāte iralbāņi (4,45%). 97% Grieķijas pilsoņu irpareizticīgie.

Sports

[rediģēt |labot pirmkodu]

Grieķija irOlimpisko spēļu dzimtene. Grieķija viens no populārākajiem sporta veidiem irfutbols. 2004. gadāGrieķijas futbola izlase kļuva par Eiropas čempioniem. Tāpat populārs ir arībasketbols.

Skatīt arī

[rediģēt |labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes

[rediģēt |labot pirmkodu]
  1. «Announcement of the demographic and social characteristics of the revised Resident Population of Greece according to the 2011 Population – Housing Census.» (PDF). Piraeus : Hellenic Statistical Authority. 2014. gada 20. marts. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. februāris.
  2. 123(latviski)«Eiropas valstis - Grieķija». Eiropas Savienības portāls. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2009. gada 7. februārī. Skatīts: 2009. gada 6. maijā.
  3. Finley, M. I. Democracy Ancient and Modern. 2d ed., 1985. London: Hogarth.
  4. History of Philosophy, Volume 1 by Frederick Copleston
  5. Brockett, Oscar G. History of the Theatre. sixth ed., 1991. Boston; London: Allyn and Bacon.
  6. (angliski)«Convention on the OECD».Organisation for Economic Co-operation and Development. www.oecd.org. Skatīts:2007-04-07.

Ārējās saites

[rediģēt |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arGrieķiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Valstis
Teritorijas
Pašpasludinātās valstis
  • Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Grieķija&oldid=4287085"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2026 Movatter.jp