PēcBizantijas Impērijas iekarošanas 15. gadsimtā, pār Grieķiju valdījaOsmaņu impērija. 1821. gada 25. martā grieķu patrioti sākagrieķu neatkarības karu, kurā izcīnīto neatkarību oficiāli nostiprināt izdevās pēc lielvaru (Lielbritānijas, Francijas, Krievijas) vienošanās 1829. un 1832. gadā.
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Osmaņu impēriju, lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus.Pirmā pasaules kara laikā Grieķijā pastāvēja ārpolitiskas domstarpības starp karaliKonstantīnu I, kurš bija Vācijas pusē un premjerministruElefteriosu Venizelosu, kurš simpatizējaAntantei. Rezultātā Konstantīns I atkāpās un 1917. gadā Grieķija iestājās karā Antantes pusē. Pēc kara Grieķija turpināja militārās operācijasAnatolijā, jo rietumu sabiedrotie bija apsolījuši Grieķijai daļu Osmaņu impērijas teritorijas.Grieķu—turku kara beigās Grieķija tomēr bija spiesta atkāpties no okupētajām teritorijām un atgriezties tās pirmskara robežās.
Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 28. oktobrī Grieķijā iebruka Itālijas karaspēks, bet 1941. gada 6. aprīlī Vācijas karaspēks. Pēc atbrīvošanas no okupācijas Grieķijā sākāspilsoņu karš starp EAM-ELAS partizānu armiju, kurā dominēja komunisti un britu atbalstītajiem monarhistiem. 1967. gada 21. aprīlī grupa armijas komandieru veica militāru valsts apvērsumu un izveidojalabēju militāru huntu. 1974. gadarepublikas referendumā grieķi nobalsoja par monarhijas izbeigšanu un republikas izveidošanu. 1981. gada 1. janvārī Grieķija kļuva parEiropas Kopienas (Eiropas Savienības priekšteces) dalībvalsti.
Grieķija atrodasBalkānu pussalas dienvidos. Grieķijas kontinentālās daļas dienvidos atrodasPeloponēsas pussala. Grieķijai ir garākā krasta līnija no Vidusjūras valstīm un11. garākā pasaulē. Grieķijai pieder 1200 līdz 6000 salas, no kurām 227 ir apdzīvotas. Lielākā sala irKrēta, otra lielākā-Evija, kuru no kontinenta atdala 60m plats šaurums. Lielākā daļa salu atrodasEgejas jūrā, kāKiklādu,Ziemeļsporādu unDienvidsporādu salas. Grieķija salas ir iecienītas tūristu vidū.
80% Grieķijas teritorijas ir kalni. Valsts augstākais punkts irOlimpa kalns (2917 m). Grieķijas rietumos dominēPindu kalni, kas irDināru kalnienes turpinājums. Grieķijas ziemeļaustumos uz roebežas ar Bulgāriju atrodasRodopu kalni. Derīgie izrakteņi: marmors, krīts, alumīnija rūda, brūnogles, polimetālu rūda. Lielākās upes ir Marica, Nestosa, Strimona, Aljakmona.
2011. gadā Grieķijā dzīvoja aptuveni 10,82 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 91,56% bijagrieķi. Lielākā etniskā minoritāte iralbāņi (4,45%). 97% Grieķijas pilsoņu irpareizticīgie.
