| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Gebhards Līberehts fon Blihers, Vālštates firsts (vācu:Gebhard Leberecht von Blücher, Fürst von Wahlstatt; dzimis1742. gada16. decembrī, miris1819. gada12. septembrī) bijaprūšu ģenerālfeldmaršalsNapoleona karu laikā. Komandēja prūšu spēkusLeipcigas kaujā 1813. gada 16. - 19. oktobrī unVaterlo kaujā 1815. gada 18. jūnijā.
Dzimis 1742. gadāRostokā. Sešpadsmit gadu vecumā iestājiesZviedrijas armijas dienestā kāhuzārs.Septiņgadu kara laikā nokļuvaPrūsijas gūstā, un pieņēma piedāvājumu iestāties tās armijā. 1773. gadā domstarpību dēļ demobilizējās no Prūsijas armijas. Atgriezās armijā 1786. gadā, pēcFrīdriha Lielā nāves. 1801. gadā kļuva par ģenerālleitnantu.
1805. - 1806. gadā Prūsijā bija viens no kara partijas līderiem. Prūsijai katastrofālajāCeturtās koalīcijas karā -kavalērijas ģenerālis. PiedalījāsJēnas-Auerštetas kaujā un komandēja prūšu spēkusLībekas kaujā. Tika saņemts franču gūstā. Apmainīts pret franču ģenerāliPerēnu.
Sestās koalīcijas kara laikā bija viens no galvenajiem Prūsijas karavadoņiem. 1813. gada 26. augustā sakāva frančusŽaka Makdonalda vadībāKacbahas kaujā. Leipcigas kaujās komandēja prūšu spēkus. Turpmākajā kampaņas gaitā komandēja armijuBriennas kaujā (1814. gada 29. janvāris),Larotjēres kaujā (1814. gada 1. februāris),Vošānas kaujā (1814. gada 14. februāris) unLaonas kaujā (1814. gada 9. - 10. martā). T.sSimts dienu laikā fon Blihers zaudēja NapoleonamLiņjī kaujā, tomērVaterlo kaujā deva izšķirošu ieguldījumu Napoleona sagrāvē.
Pēc Napoleona kariem demobilizējās un dzīvoja savā īpašumāSilēzijā. Miris 1819. gadā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Gebhards Līberehts fon Blihers. | Šis arvēsturi saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
 | Šis arVāciju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
|
