GNU/Linux |
| Uzņēmums / izstrādātājs | kopiena |
|---|
| OS saime | Unix-tips |
|---|
| Izstrādes process | pašreizējs |
|---|
| Pirmkoda modelis | galvenokārtatvērtais pirmkods,slēgtais pirmkods arī pieejams |
|---|
| Pirmais izlaidums | 1991. gadā |
|---|
| Tirgus mērķis | personālie datori, mobilās ierīces, iegultās ierīces, serveri, lieldatori, superdatori |
|---|
| Pieejamāsvalodas | daudzvalodu |
|---|
| Pieejamāsprogrammēšanas valodas | daudzas |
|---|
| Atbalstītās platformas | Alpha,ARC,ARM,AVR32,Blackfin,C6x,ETRAX CRIS,FR-V,H8/300,Hexagon,Itanium,M32R,m68k,META,Microblaze,MIPS,MN103,OpenRISC,PA-RISC,PowerPC,s390,S+core,SuperH,SPARC,TILE64,Unicore32,x86,Xtensa |
|---|
| Kodola tips | viengabalains (Linux) |
|---|
| Lietotāja telpa | dažādas |
|---|
| Lietotāja saskarne pēc noklusējuma | daudzas |
|---|
| Licence | galvenokārtGNU GPL un citi[2] (Linux prečzīme piederLīnusam Tūrvaldsam[3] un pārvaldaLinux Mark Institute) |
|---|
GNU/Linux ir brīvaoperētājsistēma, kas balstīta uzLinuxkodola. Tā ir viena no labākajiembrīvās programmatūras unatvērtā koda programmatūras piemēriem.
GNU/Linux operētājsistēmu veidoLinux kodols unGNU sistēmas bibliotēkas un utilītprogrammas.Linux distributīvi šim programmatūras klāstam mēdz pievienot vēl neskaitāmas papildus programmas. TerminsLinux strikti attiecināms uzLinux kodolu, taču bieži vien šo terminu lieto, lai aprakstītu visasUNIX tipa sistēmas (pazīstamas arī kāGNU/Linux sistēmas), kas balstītas uzLinux kodola un kombinētas ar GNU projekta bibliotēkām un rīkiem.
1991. gadāHelsinku Universitātes studentsLīnuss Tūrvaldss uzrakstīja Linux operētājsistēmas kodolu. Tas savienojumā arGNU sistēmas bibliotēkām un utilītprogrammām veidoja GNU/Linux operētājsistēmu. Šo sistēmu sāka saukt vienkārši parLinux, taču GNU projekta aizsācējsRičards Stalmans norādīja, ka nav korekti izmantot GNU sistēmas programmatūru, bet neminēt tās nosaukumu.[4] Kopš tā laika daudzi ir sākuši lietot korektāko nosaukumuGNU/Linux, lai gan populāri ir palicis turpināt sistēmu saukt vienkārši parLinux.
Linux kodols savienojumā ar programmatūru veidoLinux distributīvu. Tos veido gan firmas un organizācijas, gan arī vienkāršas personas brīvajā laikā. Izšķir plaša lietojumaLinux distributīvus, kas domāti ikdienas darbam, un specifiskas nozīmesLinux distributīvus, kas domāti konkrētiem mērķiem, piemēram, izmantošanaimaršrutizatoros.
Šobrīd vienīgais aktīvais Latvijā izstrādātais distributīvs irAustrumiLinux, ko uztur programmētāji no Latgales.[5] Latvijā radīti ir arīAmber Linux (izstrādāja un izplatīja uzņēmumsLintech) un LIISLinux, taču šie distributīvi šobrīd vairs netiek attīstīti. Latvijas lietotājiem ir paredzēts arī Lietuvā izstrādātaisBaltix Linux.
DažuLinux distributīvu piemēri:
