Freoni (no angļu prečuzīmesFreon), irfluoru saturoši organiski savienojumi, kas pieder piehalogēnalkāniem - galvenokārtmetāna unetāna atvasinājumiem. Freonumolekulas parasti satur arīhloru, retākbromu. Freoni praktiski nešķīstūdenī un citos polāros šķīdinātājos, bet labi šķīst nepolāros šķīdinātājos. Pavisam pazīstami ap 40 dažādu freonu, lielākā daļa no tiem ir izmantojami rūpniecībā. Pazīstami freoni irtrihlorfluormetāns CCl3F,difluordihlormetāns CCl2F2 un citi.
Freonus iegūst no atbilstošajiem hloralkāniemantimona trifluorīda (SbF3) vaipentafluorīda (SbF5) iedarbībā.
Freoni ir gāzveida vielas vai gaistoši šķidrumi bezkrāsas unsmaržas. Tie nav degtspējīgi vai eksplozīvi un ir relatīvi maztoksiski. Freoni ir ķīmiski inerti, taču, karsējot virs 250 °C, sāk sadalīties, veidojot toksiskus produktus, piemēram,fosgēnu.
Freonus to īpašotermodinamisko īpašību dēļ lieto galvenokārt paraukstumnesējiem dažādās aukstuma mašīnās —ledusskapjos,kondicionētājos, citās saldēšanas iekārtās. Tos izmanto arī dažādos aerosolu preparātos parpropelentiem. Dažus freonus lieto organiskajā sintēzē.
Nonākot atmosfērā, freonu molekulas veicinaozona noārdīšanos līdz skābeklim. Freoni veicinaZemesozona slāņa sairšanu, tādēļ1987. gadā tika pieņemtsMonreālas protokols, kas paredz freonu ražošanas un lietošanas ierobežošanu.[1] Kopš astoņdesmito gadu vidus freonu izmantošana un līdz ar to arī izmeši ir ievērojami samazinājušies.[2]
 | Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt:Freoni |
 | Šis arorganisko ķīmiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
