Movatterモバイル変換

[0]ホーム
URL:

Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Francijas aizjūras kopienas

Vikipēdijas lapa
Francijas aizjūras kopienas

Aizjūras kopienas (franču:collectivité d'outre-mer, COM) irFrancijas pirmās pakāpesadministratīvā iedalījuma vienības, līdzīgi, kāFrancijas reģioni, bet ar pusautonomu statusu. Aizjūras kopienām pieskaita dažas bijušās Francijas aizjūras kolonijas un citas Francijas aizjūras vienības ar īpašu statusu, kuras visas kļuva par kopienām pēc 2003. gada 28. marta konstitucionālās reformas. Aizjūras kopienas atšķiras no aizjūras reģioniem un aizjūras departamentiem, kuriem ir tāds pats statuss kā Francijas metropoles reģioniem un teritorijām, lai arī tie atrodas ārpus Eiropas. Kā neatņemamas Francijas sastāvdaļas, aizjūras kopienas ir pārstāvētas Nacionālajā asamblejā, Senātā un Ekonomikas un sociālo lietu padomē. Lai gan dažas kopienas atrodas ārpus Eiropas Savienības, visas var balsot, lai ievēlētu Eiropas Parlamenta (EP) locekļus. (Visa Francija kļuva par vienu daudzmandātu ES vēlēšanu apgabalu 2019. gadā.) Klusā okeāna reģiona kopienas izmantoeiro piesaistītoCFP franku, savukārt Atlantijas okeāna reģiona kopienas izmanto pašu eiro.

Kopš 2011. gada 31. marta, kadMajota kļuva paraizjūras departamentu, pastāv piecas aizjūras kopienas:

  • Franču Polinēzija kļuva par aizjūras valsti 2003. gadā. Tās 2004. gada 27. februāra likums piešķir tai aizjūras valsts statusu Francijas Republikas sastāvā (franču:pays d'outre-mer au sein de la République jeb POM), taču bez juridiskām izmaiņām tās aizjūras kopienas statusā. Franču Polinēzijai ir liela autonomijas pakāpe, kuras divas simboliskās izpausmes ir Franču Polinēzijas prezidenta tituls (Le président de la Polynésie française) un papildu apzīmējumspays d'outre-mer. Likumdevējs kopš 2004. gada ir Franču Polinēzijas Asambleja.
  • Senbartelmī ir salaMazajās Antiļu salās. Senbartelmī 2007. gadā tika atdalīta noGvadelupas aizjūras departamenta un kopš 2012. gadā tā vairs navEiropas Savienības sastāvā.[1] Tai ir sava teritoriālā padome un izpildpadome.
  • Senmartēnas kopiena aizņemSenmartēnas salas ziemeļu daļaMazajās Antiļu salās. Senmartēna 2007. gadā tika atdalīta noGvadelupas aizjūras departamenta. Tai ir teritoriālā padome un izpildpadome, un pēc atdalīšanās tā palika Eiropas Savienības sastāvā.
  • Senpjēra un Mikelona ir ​​salu grupaAtlantijas okeānā pieŅūfaundlendas krastiem. Tai ir teritoriālā padome. Tā ir pēdējāJaunfrancijas daļa, kas atrodas Francijas pakļautībā.
  • Volisa un Futuna ir trīs mazu salu grupaKlusajā okeānā. Tai ir savs augstais administrators un teritoriālā asambleja.

Kopienas unsui generis kopienas

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizjūras kopienaGalvaspilsēta
Karogs: Franču Polinēzija Franču PolinēzijaPapeete
SenbartelmīGustavija
SenmartēnaMarigo
Senpjēra un MikelonaSenpjēra
Karogs: Volisa un Futuna Volisa un FutunaMatāutu
Sui generis kopienaGalvaspilsēta
Karogs: Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes Francijas Dienvidjūru un Antarktikas ZemesSenpjēra
JaunkaledonijaNumea

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. ↑"EUROPEAN COUNCIL DECISION of 29 October 2010 amending the status with regard to the European Union of the island of Saint-Barthélemy"

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizjūras reģioni1
Aizjūras kopienas
Speciāls statuss
Neapdzīvotās zemes
1 Zināmi arī kāaizjūras departamenti.2 PretendēKomoras.3 PretendēMadagaskara.4 PretendēSeišelas.5 PretendēMaurīcija.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Francijas_aizjūras_kopienas&oldid=4340852"
Kategorija:
Slēptas kategorijas:
[8]ページ先頭
©2009-2026 Movatter.jp