| Feta |
|---|
 |
| Izcelsmes valsts | Grieķija |
|---|
| Piena veids | aitas[1] un līdz 30%kazas piena[2] |
|---|
| Pasterizēšana | 72—74°C 15—20s[1] |
|---|
| Tekstūra | mīksts, no krēmīga līdz drupenam (atkarībā no tauku satura)[1] |
|---|
| Nogatavināšanas laiks | Vismaz 2 mēneši[2] |
|---|
| Sertifikācija | ACVN (2002) |
|---|
Feta (nogrieķu:φέτα (féta) — 'šķēle') ir sālījumā nogatavināta mīkstāsiera šķirne ar baltu krāsu un viegli rūgtenu garšu. Feta ir populārākais siersGrieķijā, kur tas veido 70% no visa sieru patēriņa. Fetu tradicionāli gatavo noaitas piena,[1] bet tam atļauts pievienot ne vairāk kā 30%kazas piena. Fetai līdzīgi sieri irbrinza,panirs unhalūmi.[2]
Fetai ir sena vēsture. Tas minēts jauHomēra „Odisejā”, un tradicionāli bijis aitu ganu ēdiens. Kopš 2002. gada fetai piešķirtsAizsargāts cilmes vietas nosaukums (Protected Designation of Origin), unEiropas Savienībā par fetu drīkst saukt tikai septiņos Grieķijas reģionos ražoto sieru. ĀrpusEiropas Savienības gan ir valstis (piemēram,ASV), kas šo ierobežojumu neievēro un arī sevis ražoto sieru sauc par fetu.[2]
Fetu nogatavina divos posmos: sākumā vismaz 15—20 dienu, bet pēc tam vēl vismaz divus mēnešus zemākā temperatūrā. Par vislabāko uzskata vismaz 5 mēnešus nogatavinātu fetu, bet 9—12 mēnešu nogatavinātai fetai ir pikantāka garša.[2]
- ↑1,01,11,21,3Lilita Ozola,Inga Ciproviča.Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava :LLU PTF, 2002. 186.—187. lpp.ISBN 9984-596-37-0.
- ↑2,02,12,22,32,4Jolanta Sēnele (2011. gada 7. oktobris). Feta — aitu ganu siers. Ar fetaki tam nav nekāda sakara. Diena. Atjaunināts: 2013. gada 12. augustā.
