Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Rūgšana

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts noFermentēšana)
Atvērtaalus raudzēšanas tvertne

Rūgšana irbioķīmisku reakciju virkne,ogļhidrātukatabolisma sākuma posms, kurā,glikozesmolekulai oksidējoties, veidojas divaspirovīnogskābes molekulas. Tā notiek dažādufermentu ietekmē, tādēļ šo procesu sauc arī parfermentēšanos, savukārt mērķtiecīgu rūgšanas izsaukšanu un tās norisei labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu sauc parraudzēšanu. Rūgšanasoksidēšanās-reducēšanās reakcijas ir saistītas ar enerģijas uzkrāšanosadenozīntrifosforskābes (ATF) molekulās, un tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kāorganismi iegūstenerģiju. Rūgšanas reakcijas norisinās daudzos aerobos, gan anaerobos mikroorganismos —raugu, kā arī daudzu baktēriju šūnās. Tās galaprodukti ir atkarīgi no mikroorganismiem, iesaistītajiem fermentiem, kā arī norises apstākļiem. Izdalaspirta,pienskābo,propionskābo,sviestskābo unacetonbutilo rūgšanu.[1]

Raudzēšanu izmanto arīpārtikas rūpniecībāalus unvīna darīšanā,sieru nogatavināšanā,mīklu gatavošanā u.c. Rūgšanai ir liela nozīme mirušoaugu undzīvnieku audu noārdīšanā.

Fermentācija bioķīmijā un fizioloģijā

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Fermentāciju arī izmantobioķīmijā unfizioloģija, lai skaidrotu molekulu reakcijas un to ietekmi uz ķermeni. Piemēram, pirmsmuskuļu darbības, ķermenis tiek galā artoksiskālaktāta fermentācijas līmeņiem. Muskuļiem sākot darbību, laktāta līmenis pieaug straujāk, nekā to spēj fermentēt, mainotpH līmeni šūnu vidē, rezultātā šūnas sāk nogurt un nespēj kontrahēties.

Kad cilvēks beidz intensīvu darbību, organismā var rastiesskābekļa bads. Tas rodas, jo organismam nepieciešams noteikts skābekļa daudzums, lai atjaunotu iepriekšējo AFT līmeni un atbrīvotos no laktāta. Skābekļa bada dēļ cilvēks pēc intensīvas darbības turpina dziļielpot.[2]

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. Vizma Nikolajeva.Pārtikas mikrobioloģija (2. izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2011. 37. lpp.ISBN 978-9984-45-395-8.
  2. Silvija S. Madera.«Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 157.lpp.», 2001.gads. Skatīts: 19.10.2021.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arbioķīmiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rūgšana&oldid=4121082"
Kategorijas:
Slēpta kategorija:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp