Facebook lietotāji var pievienoties tīkliem, kas sakārtoti pa pilsētām, darbavietām, skolām un reģioniem, sazināties ar citiem cilvēkiem. Viņi arī var pievienot draugus, sūtīt elektroniskās vēstules un publicēt ziņas par sevi.
Mājaslapas nosaukums, kaslatviešu valodā tulkojams kā "seju grāmata", ir pārņemts no tāda paša nosaukuma papīra grāmatām, kuras tiek izmantotas vairākāsASVkoledžās, attēlojotstudentu pilsētiņas kopienas dalībniekus, un pasniegtas jaunajiem studentiem, kā arī darbiniekiem, lai tie iepazītu citus studentu pilsētiņas cilvēkus.
2014. gada 19. februārīFacebook paziņoja, ka par 19 miljardiem ASV dolāru iegādāsies mobilo ziņojumu servisa uzņēmumuWhatsApp,[2] kas ir lielākais darījums uzņēmuma vēsturē.Aprīlī tika iegādātsSomijas uzņēmumsProtoGeo, kas izstrādā sporta aktivitāšu analizēšanas lietojumprogrammuMoves, kura izmanto viedtelefonā iebūvētos sensorus.[3]
2021. gada oktobrī sociālā tīkla īpašnieksFacebook, Inc. nomainīja nosaukumu uzMeta Platforms, Inc. (zīmolsMeta).
Facebook ļauj izveidot lietotāja profilu ar fotogrāfiju un informāciju par sevi, aicināt draugus, sūtīt tiem ziņojumus, mainīt savus statusus, atstāt paziņojumus uz savas un citu lietotāju laika joslām, augšupielādēt fotogrāfijas un videoklipu ierakstus, veidot interešu grupas.
2007. gadāFacebook sāka piedāvāt programmētājiem no visas pasaules veidot lietotnes (spēles, mūzikas apmaiņas lietotnes, fotogrāfiju redaktēšanas lietotnes u.c) un pelnīt ar to naudu.[4]. Pateicoties šādai iespējai sociālā tīkla lietotāju skaits būtiski pieauga.
Facebook piedāvā virkni dažādu iespēju komunicēt lietotāji savā starpā. Vienas no populārākajām funkcijām ir virtuālie “Man patīk", foto albumi un laika josla, kur savā starpā pazīstamie lietotāji var atstāt komentārus.
Lietotāji var kontrolēt informācijas pieejamību, kas ir publicēta viņu profilos un noteikt kādām lietotāju grupām dot piekļuvi kādai informācijai.
Spiežot pogu “Man patīk”, lietotājs izrāda savu piekrišanu vai simpātijasFacebook ierakstiem. Piemēram, jaFacebook lietotājam patīk kāda fotogrāfija.
Facebook portālā ikvienam tā lietotājam ir iespējams spēlēt neskaitāmas spēles, tādas kāSorority Life, kas tā lietotājam ļauj iejustiesASV kopmītņu pilsētiņas dzīvē un justies kā korporācijas biedram,Mafia Wars, kas ļauj karot ar citiem lietotājiem, kas veido savas mafijas,Pet Society, kas ļauj katram audzēt savu dzīvnieciņu, par kuru rūpēties. Un viena no šādām spēlītēm irFarmville, kas katram ļauj izveidot savu fermu un audzēt tajā ko tik sirds kāro un par paveikto darbiņu iegūt naudiņu, par kuru iegādāties aprīkojumu, dzīvniekus, sēklas, mājas utt. Šī spēlīte vien ar saviem 69 miljoniem aktīvajiem lietotājiem savā popularitātē ir pārspējusi visiem labi pazīstamo portāluTwitter.
Runājot par pašuFacebook, skaitļi tiešām ir iespaidīgi. Mēneša laikāFacebook 350 miljoni lietotāju apskata 200 miljardus lapu šajā portālā. Portālā esošajā mini sarakstē katru dienu tiek nosūtītas 1,6 miljardi ziņu un katru sekundi portālā tiek ievietotas 1,4 miljoni fotogrāfijas.
Facebook veidotājsMarks Zakerbergs šo portālu nodēvēja par „kustību” nevis portālu un piezīmēja, ka šis ir tikai uzņēmuma uzvaras gājiena sākums, nevis beigas.
Facebook Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājsTrevors Džonsons stāstīja, ka katrs lietotājs šo mājaslapu uztver citādāk un izmanto citiem mērķiem.Facebook laika gaitā ir ļoti mainījies un sastāv no daudziem elementiem – lietotāju profiliem, domubiedru grupām, spēlēm un vairāk nekā 90000 lietotnēm.
Ja sākumā Facebook lietotāji pārsvarā bija jaunieši, tad šobrīd portāls sāk „novecoties”, jo visstraujāk pieaug to lietotāju skaits, kas ir vecāki par 35 gadiem.
Šādi skaitļi un straujie portāla augšanas tempi parāda, ka drīzumā Facebook būs pasaulē tāda pati savdabīga „iedzīvotāju datubāze” kā Latvijā populārais portālsdraugiem.lv.
„If you like Latvia, Latvia likes you” jeb „Ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu” – ar šādu saukli jau kopš 2012. gada 27. janvāra sociālajā tīklāFacebook komunicēLatvija. Šobrīd tai jau ir pieteikušies 31 874 sekotāji. Projekts – izveidot oficiālo valsts lapu konkrētajā sociālajā tīklā – ir valsts institūciju iniciatīva, kuras galvenā ideja ir veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību.[5]
„Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas atklāj savu oficiālo lapu sociālajā tīklā „Facebook”,” tā Latvijas oficiālās „Facebook” lapas „If you like Latvia, Latvia likes you” atvēršanas preses konferencē norādīja Ministru prezidentsValdis Dombrovskis. Latvijas mājaslapas sociālajā tīklāFacebook pamatideja ir: ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu. Ar lapas palīdzību valsts iestādēm ir iespēja komunicēt citādi, nekā tas bija ierasts līdz šim. "Šī ir iespēja spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību. Jautājums ir tikai, cik ļoti caur šo jauno komunikācijas kanālu spēsim cilvēkus ieinteresēt un informēt par to, kas ir Latvijā - par kultūru, ievērojamākajām vietām -, un tā veicināt gan Latvijas atpazīstamību, gan tūrisma pieplūdi, gan arī nodot tos vēstījumus, kas mums ir svarīgi," skaidro Ministru prezidentsValdis Dombrovskis.[5]
2021. gada augustā LatvijāFacebook lietotāju skaits sasniedza 1,24 miljonus jeb 66 % no visiem valsts iedzīvotājiem, ierindojoties pirmajā vietā kā izmantotākais sociālais tīkls visā Latvijā.Facebook lietotāju vidū 56 % ir sieviešu, 43,7 % – vīriešu. Visvairāk lietotāju ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. VietniInstagram Latvijā izmanto 645 tūkstoši cilvēku.[6]
Facebook pastāvīgi ir gan cenzūras upuris, gan šādas cenzūras radītājs. Vairākās valstīs šo platformu bloķē vai uz ilgu laiku bloķēja, lai to iedzīvotāji nekontaktētos ar ārvalstniekiem, kas pauž attiecīgās valsts varai naidīgus viedokļus un varētu ietekmēt iedzīvotāju uzskatus — ievērojamākās no tām irĶīna,[7]Krievija,[8]Irāna[9] unTurcija.[10] Daudzās valstīs reizēm notiek īslaicīgaFacebook vai visa Interneta bloķēšana sabiedrisku nemieru vaiprotestu laikā, lai pārrautu nemiernieku savstarpējos sakarus. Ir arī vietējas īpatnības, tāAustrijā,Vācijā unFrancijā bloķēja tekstus, kas noliedzaHolokaustu, tai skaitā arīFacebook..
Vienlaikus lietotāji apsūdz cenzūrā pašu sociālo tīklu, kura vadība reizēm atzīst cenzūru un uzskata to par likumīgu, kā seksuālu attēlu publikācijas gadījumā. Pie tam cenzūra liedza publicēt arī klasisko gleznu reprodukcijas, saskatot seksualitāti jebkurā intīmo vietu attēlojumā un reizēm pat skūpstos.[11] 2021. gada sākumā, kad ASV izvērsās konflikts par vēlēšanu iznākuma likumību, opozīcijas līderis tika bloķētsFacebook un sīktekstu vietnēTwitter, cenzūru izjuta arī daudzi citi konservatīvā spārna pārstāvji.[12] PašaFacebook vadība apgalvoja, ka izmaiņu rezultātā cietušas visas politiskās grupas un tās vērstas uz vietējo un ģimenisko ziņu prioritāti pār valsts līmeņa notikumiem.[12] Tā rezultātā parādījās vairāki jauni sociāli tīkli, kuri deklarēja mazāku cenzūru,[13] taču vismaz pirmajos gados tiem pat visiem kopā neizdevās pietuvotiesFacebook popularitātes līmenim. To ietekmēja arī šo tīklu ārēja cenzēšana ASV, piemēram, viņu aplikāciju izņemšana noGoogle unApple tiešsaistes izplatīšanas vietnēm. Pēc dažiem mēnešiem arī Latvijā izraisījās publisks skandāls, kadFacebook cenzējaMāras Zālītes unAlvja Hermaņa tekstus.[14] 2023. gadā ievērību izpelnījās gadījums, kadFacebook aizliedza dzejnieka Imanta Ziedoņa tekstu un uz laiku nobanoja tā pārpublicētāju. Par Latvijas valsts piederīgo darbošanosFacebook pretukrainiskajā cenzūrāValsts drošības dienests uzsāka pārbaudi.[15]
Neskaitot politiskos, politnekorektos un seksuālos jautājumus, Facebook cenzūrai neregulāri pakļauta tiek arī klimata maiņu katastrofāluma apšaubīšana,[16] saites uz konkurējošiem sociāliem tīkliem,[17] Covid-19 nopietnības un vakcinēšanās lietderības apšaubīšana.[18]
Latvijā cenzūru veicCCC Riga Digital Services, kas ir daļa no starptautiskas kanādiešu firmasTELUS ar biroju Rīgā, no kurasFacebook iepērk satura moderēšanas pakalpojumu.[19] Firmas uzdevumos ietilpst ne tikai lietotāju veidotā satura moderācija, bet arī nevēlamu lietotāju dzēšana.[19] Šādas pašas funkcijasTELUS nodaļas veic citās valstīs, daļā kuru, tāpat kā Latvijā, tās tiek vainotas politiskā angažētībā un Bulgārijā pat novedušas līdz publiskiem protestiem, piespiežotTELUS biroju atstāt valsti.[19] Tā kā Facebook politiskās un ētiskās vadlīnijas tiek mainītas gandrīz ik divas nedēļas un tās netiek darītas zināmas lietotājiem, moderatori paši bieži nepārzina savus pienākumus un spēkā esošos noteikumus.[19] Šos noteikumus un to izmaiņas valstu vai citu spēku organizētām grupām viegli izmantot savā labā, ar formāliem ieganstiem bloķējot pretēju uzskatu lietotājus, kas arī regulāri notiek.[19] Daudzos jautājumosFacebook ir nelīdzsvarota attieksme, piemēram, krievus nievājošie vārdi tiek uzskatīti par aizskarošākiem nekā pret latviešiem vai ukraiņiem vērstie aizskarošie termini, kas radījis lietotājos uzskatu parFacebook vadības prokrievisko noskaņojumu.[19]
Bez tiešās cenzūras Latvijā vēl darbojas žurnālistu grupasRe:Baltica paspārnē esošs kontrpropagandas birojsRe:Check, kurš kopš 2020. gada marta sniedz konsultācijasFacebook potenciālu maldu ziņu gadījumos, veic faktu pārbaudi un veido savus ierakstus, kas tiek uzspiesti lietotājiem, kuri šādas potenciālas maldu ziņas vēlas izlasīt.[20]