Eiro jebeira[2][3] (svešvalodās:ευρώ,euro,euró,evro,ewro,евро utml.; starptautiskais apzīmējums —EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmitEiropas Savienības (ES) valstīm, kas veidoEiropas Monetāro Savienību. Tā ir izveidojusies kā vislielākā monetārā reforma Eiropā kopšRomas impērijas laikiem, apvienojot praktiski visu Eiropu vienā naudas tirgū un veicinot politisko integrāciju. 1 eiro sastāv no 100 centiem.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu[nepieciešama atsauce] visās ES valstīs oficiālajos dokumentos var lietot tikaieuro.[4] Šī forma lietota arī latviskajā Lisabonas līguma tekstā, tomēr ar īpašu atrunu, ka tas "neietekmē pastāvošo latviešu (..) valodas rakstību",[5] jo turpinājās diskusijas gan Latvijā, gan ar Eiropas institūcijām par jaunās valūtas nosaukumu latviešu valodā.
Valsts valodas likums nosaka, ka jaunus terminus latviešu valodā apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK) un oficiālajā (publiskajā) saziņā ir jālieto apstiprinātie termini.[6][7] 2002. gadā TK nolēma, ka ieteicamā šā termina forma ireira,[8] bet 2004. gadā to papildināja, nosakot, ka "latviešu valodas rakstībā nav pieļaujama formaeuro".[9]
Šim lēmumam nepiekrita Latviešu valodas ekspertu komisija, Valsts valodas centrs, Latviešu valodas institūts, Valsts valodas aģentūra un Valsts valodas komisija.[10] 2005. gada 26. jūlijā tika pieņemti MK noteikumi (vairs nav spēkā),[11] ar kuriem latviešu valodā tika ieviesta divējāda pretrunīga rakstība:
2. pants nosaka, ka "Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums latviešu valodā lietojams vīriešu dzimtes nelokāmajā formā — eiro";
3. pantā teikts, ka "tiesību aktos lietojams Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums "euro", vārdueuro rakstot slīprakstā".
Praksē tas rada situācijas, kad nav skaidrs, kuru formu lietot.[12][13]
Saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 19. aprīļa lēmumu par eiro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (ECB/2013/10) 1. panta 2. daļas b) punktu pie eiro banknošu dizaina elementiem pieder ar romiešu vai grieķu alfabēta burtiem rakstīts valūtas nosaukums un uz otrās sērijas eiro banknotēm — arī ar kiriliskā alfabēta burtiem rakstīts valūtas nosaukums.[14] Tāpēc arī uz Latvijas banknotēm būs rakstīts "euro" latīņu, "ευρω" grieķu un "евро" kirilicas rakstībā neatkarīgi no vietējo institūciju lēmumiem.
Eiro simtdaļa ir saucama parcentu, neviseirocentu.[15]
EiroISO kods ir EUR, latviešu valodā tas rakstāms pēc summas ar nedalāmo atstarpi ( ), piemēram, 350EUR.[16]
Eiro simbolu (€) uz plaši izplatītajām QWERTY tastatūrām iespējams ievadīt ar taustiņu kombinācijuAlt Gr +4 vaiAlt + 0128. Simbolu un summu saista ar nedalāmo atstarpi un lieto pēc summas (piemēram, 350€).
Ja ir zināms, ka tīmekļa lapu nebūs iespējams parādītUnikoda kodējumā, € parādīšanai var izmantotHTML entity€, kas dod €.[17]
Eiro banknotēm un monētu reversa pusēm ir vienāds dizains, taču monētu aversa pusei katra valsts var izvēlēties savu dizainu. Neskatoties uz atšķirībām monētu dizainā, visas naudas zīmes ir derīgas visāEirozonas teritorijā. Izņēmums ir zelta un sudraba piemiņas monētas, kas ir derīgs maksāšanas līdzeklis tikai izdevējvalsts teritorijā.Nīderlandē unSomijā cenas tiek noapaļotas, lai izvairītos no 1 un 2 centu lietošanas — lai gan šīs monētas joprojām ir derīgs maksāšanas līdzeklis, tās netiek izdotas kā atlikums un tiek kaltas nelielā daudzumā kolekcionāriem.
Monētu kopīgajā pusē ir karte un denominācija. Monētu nominālvērtības ir 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi un 1 un 2 eiro. Denominācija uz kopīgās puses ir norādītalatīņu alfabētā un ararābu cipariem, taču valstis, kurās tiek izmantots cits alfabēts, var denomināciju attiecīgajā alfabētā norādīt valsts pusē. Kartē uz lielākās daļas monētu sākotnēji bija attēlotas 15 valstis, kas bija Eiropas Savienības dalībvalstis eiro ieviešanas brīdī, bet kopš 2007. gada tiek izmantota visas Eiropas karte, kurā ietilpst gan jaunās dalībvalstis, gan valstis, kas nav Eiropas Savienības sastāvā. Uz 1, 2 un 5 centu monētām ir attēlots globuss ar pasaules karti, uz kuras joprojām nedaudz tiek izceltas sākotnējās 15 dalībvalstis.
Monētu valsts pusē visām valstīm ir jāiekaļ 12 zvaigznes, izlaiduma gads un graviera iniciāļi. Saskaņā arEiropas Padomes 2008. gadā izdotajām vadlīnijām jaunākā izlaiduma monētās ir jāiekaļ arī valsts nosaukums vai tā saīsinājums un tās nedrīkst atkārtot denomināciju vai valūtas nosaukumu latīņu alfabētā, tačuVācija,Grieķija unAustrija šīs vadlīnijas neievēro. Valstis var brīvi izvēlēties citus šīs monētas puses dizaina elementus. Tāpat arī 2 eiro monētas joslas dizains ir katras valsts izvēle. Standarta eiro monētu dizainu nevar mainīt, izņemot, ja ir jauns valsts galva (monarhijas uz monētām parasti attēlo savu monarhu) vai lai saskaņotu tās ar jaunajiem dizaina noteikumiem. Katra valsts ne biežāk kā reizi gadā drīkst izlaist arī2 eiro piemiņas monētu ar īpašu dizainu, kas (atšķirībā no zelta un sudraba piemiņas monētām) ir paredzētas apgrozībai un derīgas visā Eirozonā.
Banknošu nominālvērtības ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Tās atšķiras pēc krāsas un izmēra, un to dizains ir veltīts periodiem Eiropas arhitektūrā. Banknošu priekšpusē ir attēloti logi vai vārti, bet aizmugurē — tilti, kas simbolizē saiknes starp valstīm un ar nākotni. Attēlotā arhitektūra ir stilizēta, lai atgādinātu dažādu valstu arhitektūras pieminekļus.Eiropas Centrālā Banka ir iecerējusi uzlabot banknošu dizainu reizi 7—8 gados. Uz visām banknotēm ir Eiropas Centrālās Bankas nosaukuma saīsinājums piecos dažādās valodās iespējamajos variantos, bankas prezidenta paraksts, valūtas nosaukums dažādos alfabētos,Eiropas Savienības karogs, Eiropas karte banknotes reversā un to dizainā ir iekļautas 12 zvaigznes.
.svg)
