19. gadsimta beigu latviešu etnogrāfisko tērpu zīmējums noJaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves"
Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pētatautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām. Līdzās etnogrāfijai pastāvetnoloģija, kas nodarbojas ar etnogrāfisko datu salīdzinošiem pētījumiem.
Mūsdienuantropoloģijā unsocioloģijā etnogrāfija ir kvalitatīvs cilvēku sociālo parādību apraksts, kas balstīts uz lauka pētījumiem. Šādā aspektā etnogrāfija ir holistiska (vispārīga, integrējoša) pētījuma metode, kas balstās pieņēmumā, ka sistēmas īpašības nav iespējams precīzi aprakstīt, ja tās tiek skatītas atrauti viena no otras. Mūsdienās etnogrāfija kā pētniecības metode tiek plaši lietota ne tikai antropoloģijā, bet arī socioloģijā un organizāciju pētniecībā.
Šādā kontekstā etnogrāfija ir mūsdienu sabiedrību pētījums, kas cenšas noskaidrot, kā dzīvo mūsdienu cilvēki, t.i., cilvēki, kas dzīvo sabiedrībā tajā laikā, kad tiek veikts lauka pētījums. Kaut arī Latvijā ar etnogrāfiju reizēm tiek saprasts daļēji vēsturisks pētījums, kas orientēts uz pagātnē radītu materiālu un nemateriālu artefaktu apkopošanu un no tā izrietošu spekulatīvu vēsturiskās situācijas rekonstrukciju, etnogrāfija kā pētījuma metode mūsdienu zinātniskajā pasaulē tiek izmantota galvenokārt mūsdienu sabiedrību un parādību aprakstīšanai un pētīšanai.
