Eratostens (grieķu:Ἐρατοσθένης; dzimis 276. g. p.m.ē, miris 194. g. p.m.ē) bija sengrieķu matemātiķis, dzejnieks, atlēts, ģeogrāfs un astronoms.
Viņš bija pirmais, kas lietoja vārdu "ģeogrāfija" un definēja to tā, kā mēs to saprotam mūsdienās. Viņš arī izgudroja platuma un garuma sistēmu.
Viņš bija pirmais, kas aprēķinājaZemeslodes apkārtmēru (ar apbrīnojamu precizitāti), izmantojot savu mērīšanas sistēmu, kā arī pierādīja, ka Zeme ir apaļa. Viņš pirmais aprēķināja Zemes ass slīpumu (arī ar apbrīnojamu precizitāti). Iespējams, viņš arī aprēķināja attālumu noSaules līdz Zemei un izgudrojagaro gadu. Viņš arī izveidoja pirmo Zemeslodes karti, izmantojot paralēles un meridiānus. Eratostens bija arī zinātniskās hronoloģijas dibinātājs. Viņš centās precizēt un izlabot galveno vēstures notikumu datumus sākot arTrojas ieņemšanu.
Pēc dažiem avotiem viņa laikabiedri devuši viņam iesaukubeta, no otrā grieķu alfabēta burta, jo viņš sevi pierādījis kā otrs labākais pasaulē gandrīz katrā nozarē.
Eratostens piedzima mūsdienu Lībijas teritorijā. Viņš bija trešais bibliotekārs LielajāAleksandrijas bibliotēkā, kas bija zinātnes un mācību centrs sengrieķu pasaulē. Viņš nomiraAleksandrijā, kas tolaik bijaĒģiptes galvaspilsēta.
Eratostens studēja Aleksandrijā un apgalvoja, ka dažus gadus ir studējis arī Atēnās. 236. g. p.m.ē. Ptolemajs III nolīga viņu par bibliotekāru Aleksandrijas bibliotēkā. Viņš veica vairākus nozīmīgus atklājumus matemātikā un zinātnē un bija labs draugsArhimēdam.
Eratostens ticēja, ka katrā tautā bija kaut kas slikts un kaut kas labs, un kritizējaAristoteli par cilvēces iedalīšanugrieķos unbarbaros un sludināšanu, ka grieķiem vajadzētu saglabāt savas rases tīrību. 195. g. p.m.ē. Eratostens kļuva akls. Viņš nomira 194. g. p.m.ē. 82 gadu vecumā.
Eratostens noteica zemes apkārtmēru nepametot Ēģipti. Viņš zināja, ka vasarassaulgriežos, pusdienlaikāSiēnā Saule bijazenītā, tieši virs galvas. Viņš izmērīja Saules leņķi savā dzimtajā pilsētā arī saulgriežos, pusdienlaikā un atklāja, ka tās leņķis ir par 1/50 daļu uzdienvidiem no zenīta. Pieņemot, ka Zeme bija apaļa (360°) un ka Aleksandrija bija tieši uz ziemeļiem no Siēnas, viņš secināja, ka attālumam no Aleksandrijas līdz Siēnai jābūt 1/50 daļai no zemes apkārtmēra. Viņš zināja, ka gadu laikā, paaudzēm ceļojot starp abām pilsētām, bija noskaidrojies, ka attālums starp tām ir 5000stadiju jeb 927,7 kilometri. Attālums tika apstiprināts, izpētot laiku, kādā kamielis var nokļūt no Siēnas līdz Aleksandrijai. Viņš noapaļoja rezultātu līdz 700 stadijām uz 1 grādu, kas norāda, ka zemes apkārtmērs ir 252 000 stadiju. Tiek diskutēts par viņa lietoto stadiju lielumu. Grieķu stadija bija apmēram 185 metrus gara, kas nozīmētu 46 620 kilometrus lielu apkārtmēru, kurš no patiesā atšķiras par 16,3%. Taču, ja pieņem, ka viņš izmantoja ēģiptiešu stadiju, kas ir apmēram 157,5 metrus gara, tad viņa mērījumi dotu 39 680 kilometrus lielu apkārtmēru, kurš no patiesā atšķiras par 1,6%. Tomēr, ir neiespējami, ka Eratostens ieguva precīzus Zemes apkārtmēra mērījumus, viņa pieļauto kļūdu dēļ. Tāpēc viņš nevarēja izmantot ēģiptiešu stadiju.
Eratostens arī ierosināja vienkāršu algoritmupirmskaitļu atrašanai. Šis algoritms ir zināms kāEratostena siets.
Matemātikā Eratostena siets ir vienkāršs, sens algoritms jebkādu pirmskaitļu atrašanai.
