Emu[1] (Dromaius novaehollandiae) ir liela augumakazuāru dzimtas (Casuariidae)Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgāemu ģintī (Dromaius).[2] Kopējāpopulācija mūsdienās ir apmēram 625 000—725 000 īpatņi. Izdala četras pasugas, no kurām mūsdienās dzīvojoša ir tikai viena.[2]
Emu var sastapt gandrīz visā Austrālijas kontinentā, tomēr tas izvairās no blīvi apdzīvotām vietām, bieziemmežiem un ļoti sausām teritorijām. Pēceiropiešu ierašanās Austrālijā unTasmanijā1788. gadāTasmanijas emu drīz vien izmira. ArīKinga unĶenguru salās emu ir izmiris.Cilvēks ir iespaidojis arīkontinenta emu dzīvi, izspiežot to no Austrālijas austrumu krasta. Toties paplašinotieslauksaimniecības zemēm, iekārtojotirigācijas sistēmas, emu ir sācis dzīvot daudz sausākos reģionos.[3] Mūsdienāszemnieki audzē emu, lai iegūtu togaļu,olas,taukus unādu.
Nav zināms, no kurienes radies vārds "emu", bet pastāv uzskats, ka tas irarābu vārds, un tas nozīmē "liels putns". Šo vārdu izmantojaportugālieši, kad ieradās Austrālijā un ieraudzīja emu. Emu ir Austrālijasnacionālais putns.
Emu acis ir brūnas vai melnas, neapspalvotā āda zilpelēkaEmu pēdas
Emu irAustrālijas lielākaisputns, kā arī tas ir pasaulē otrs lielākais putns uzreiz aizstrausa. Tā augstums var sasniegt 2metrus, bet parasti ir 1,5—1,9 m, plecos tā augstums ir 1—1,3 m. Emu svars ir 18—48kg.[4]
Emu apspalvojums ir mīksts unbrūnā vai pelēlbrūnākrāsā. Spalvu gali irmelni. Emu ir nelidojošs putns un aizbēg no ienaidniekiem, ātri skrienot. Tam ir mazi,rudimentārispārni, garaskājas unkakls. Pēdai ir 3pirksti. Tie ir vienīgie putni, kuriem uzapakšstilbiem irmuskuļi. Emu knābis ir salīdzinoši īss un piemērotszāles plūkšanai. Emu kaklaāda ir zilpelēka, un tā spīd cauri retajam kakla apspalvojumam. Abi dzimumi ārēji izskatās līdzīgi.
Emu var skriet ar 50 km/h, bet parasti tas skrien lēnākā, ekonomiskākā, rikšojošā gaitā.[5] Tas ir nepārtraukti migrējošs putns, un noskrien garas distances, meklējot barību. Emu barojas ar dažādiemaugiem unkukaiņiem. Karstā laikā emu elso, lai atvēsinātos un pazeminātu ķermeņatemperatūru.
Emu sazinās ar saucieniem, kas atgādina dunoņu, bungošanu vai ņurdēšanu, un tos var sadzirdēt pat 2km attālumā. Parasti emu ceļo pa pāriem, bet reizēm barības meklējumos, emu izveido lielus barus. Emu ceļošanai Austrālijas rietumos ir sezonas raksturs.Vasarā tie ceļo uzziemeļiem,ziemā uzdienvidiem. Austrumos emu nav šāds ceļošanas ieradums.[6] Ja nepieciešams, emu var peldēt. Ir novērots, ka emu mēdz diedelēt ēdienu no nelielām cilvēku grupām. Bet cilvēkiem ir jāuzmanās no emu, jo tie var būt diezgan agresīvi bez iemesla.
Vasaras laikā emu veido pārus, un pāris paliek kopā apmēram 5mēnešus. Riesta laikā tēviņiem ir hormonālas izmaiņas, tiem zūdapetīte, un tie izveido uz zemes vienkāršasligzdas, kas tiek iekārtotas iedobēs, un ir daļēji iedziļinātas zemē. Ligzda tiek veidota no zariem, zāles unlapām. Mātīte ligzdā izdēj 11—20olas. Tās ir tumšizaļas, lielas un ar biezu čaumalu. Ola sver 700—900g, tās lielums ir 134mm garumā un 89 mm platumā, vienu emu olu var salīdzināt ar 10—12vistu olām.[8]
Tēviņi sāk perēt olas uzreiz pēc tam, kad mātīte ir izdējusi pirmo olu. Uzsākot perēšanu, emu tēviņš vairs ligzdu nepamet, līdz ar to pārstāj ēst, dzert un izkārnīties, iztiekot no saviem iepriekš uzkrātajiem zemādastaukiem vai no tā, ko var aizsniegt ar knābi blakus ligzdai. Viņš tikai pieceļas, lai apgrozītu olas. Olas tie apgrozītas kādas 10 reizes dienā. Olas tiek perētas 8nedēļas. Šo nedēļu laikā tēviņš zaudē trešo daļu no sava svara. Līdzko mātīte ir pārstājusi dēt ligzdā olas un tēviņš sācis cītīgi perēt, lielākā daļa no mātītēm pamet ligzdu un sapārojas ar citu tēviņu un piedēj nākamo ligzdu ar olām. Tomēr dažas mātītes paliek pirmās ligzdas tuvumā un sagaida mazuļu izšķilšanos. Labā sezonā emu mātīte piedēj trīs ligzdas.
Olu perēšana aizņem 56dienas. Tēviņš pārstāj perēt īsi pirms mazuļi sāk šķilties. Tikko izšķīlušies emu cāļi ir uzreiz aktīvi un ligzdu pamet pēc dažām dienām. Tie ir apmēram 12cm augsti un sver 5 kg. To apspalvojums ir kontrastaini svītrains:brūns ar krēmīgibaltu, kas labi sapludina mazuli ar apkārtējo vidi, to noslēpjot ienaidniekiem. Pēc trīs mēnešiem mazuļi iegūst pieaugušaputna apspalvojumu. Tēviņš paliek kopā ar mazuļiem 7 mēnešus, sargājot tos un apmācot, kā atrast barību. Emu cāļi aug ātri, un tie ir pieauguši 5—6 mēnešu vecumā. Bieži jaunie emu kopā ar tēvu pavada vēl nākamos 6 mēnešus līdz nākamajam riestam. Savvaļā emu dzīvo 10—20 gadus.
↑Davies, S.J.J.F. (2003). "Emus". in Hutchins, Michael. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. pp. 83—87.ISBN 0-7876-5784-0.
↑Davies, S. J. J. F. 1976. The natural history of the Emu in comparison with that of other ratites. In Proceedings of the 16th international ornithological congress, H.J. Firth and J. H. Calaby eds. Australian Academy of Science, p. 109—20ISBN 0-85847-038-1
↑Barker, R. D. and Vertjens, W. J. M. The Food of Australian Birds 1 Non-Passerines. CSIRO AustraliaISBN 0-643-05007-8
↑Reader's Digest Complete Book of Au Reader's Digest ServicesISBN 0-909486-63-8
