Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Elama

Vikipēdijas lapa
𒁹𒄬𒆷𒁶𒋾
Elama

2700 – 539 p.m.ē
Location of
Location of
Aptuvena Elamas valsts atrašanās vietaPersijas līča tuvumā
Pārvaldes centrsSūsa
Valoda(s)elamiešu valoda
Politiskā struktūraImpērija
Vēsture
 - Dibināta2700
 - Likvidēta539 p.m.ē
Naudanav zināms

Elama (elamiešu:Haltamti)[1] bijaSeno laiku pirmspersiešu civilizācija mūsdienuIrānas dienvidu un rietumu teritorijās, uz austrumiem noSenās Divupes. Tā pastāvēja aptuveni no 2700. gada p.m.ē. līdz 539. gadam p.m.ē., kad to pilnībā pakļāvaAhemenīdu impērija. Elamas administratīvais centrs jeb galvaspilsēta bijaSūsas, tādēļ šī civilizācija (reti) tiek dēvēta parSūsiānu. Informācija par šo civilizāciju ir ļoti nepilnīga, tā galvenokārt ir nākusi no Senās Divupes avotiem.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Civilizācija kultūras jomā allaž ir bijuši cieši saistīta arSeno Divupi. Elamīti izmantojaķīļrakstu, kuru aizguva noAkadas valsts, iespējams, tāpēc ka no 2334. gada p.m.ē. līdz 2154. gadam p.m.ē. tā kontrolēja lielākas vai mazākas Elamas teritorijas. Vienlaicīgi Elamu regulāri apdraudēja kalnu tautagutieši un tad trešāŪras dinastija. Tiklīdz Ūras vara panīka, elamieši atguva pilnīgu neatkarību.

Ap 1600. gadu p.m.ē. Elamai unBabilonijai uzbruka jauni iebrucējikasīti. Gandrīz nekas nav zināms par Elamu līdz 13. gadsimtam p.m.ē., kad elamieši atkal kļuva par ievērojamu spēku reģionā. Elamieši devās karagājienos uzSeno Divupi. Uz neilgu laika posmu elamīti kontrolēja visu Divupes daļu uz austrumiem noTigras upes. Šo Elamas uzplaukumu apturējaBabilonas valdnieksNebukadnecars I (valdīja aptuveni no 1119. līdz 1098. gadam p.m.ē.). Viņš iekaroja arī Elamas galvaspilsētuSūsu. Atkal aptuveni par 300 gadus ilgu periodu gandrīz nekas nav zināms par Elamu. 640. gadā p.m.ē. Sūsā iebrukaasīriešu valdnieksAšurbanipals. Pēc tam iebruka persiešuAhemenīdu impērija, Elamai kļūstot par vienu no impērijassatrapijām. Pilnībā Elama tika pakļauta 539. gadā p.m.ē.

Kultūra

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Čogas-Zanbilas zikurāts mūsdienās

Elamas kultūras sasniegumi šķiet nav bijuši plaši. Rakstiskie avoti ir ļoti ierobežoti. Vēl mazāk ir zināms par elamītu reliģisko pārliecību, joelamītu valodā nav atrasti reliģiski teksti vai eposi, uzskata, ka tā bijusi radniecīgadravīdu valodām.[2] Elamas mākslā un arhitektūra ir stipri jūtamaBabilonijas ietekme. Viena no Elamas kultūras spilgtākajām vērtībām, kas saglabājusies līdz mūsdienām, irČogas-Zanbilas zikurāts.

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. Roland Kent.Old Persian: Grammar, Texts & Lexicon. American Oriental Series 33). American Oriental Society, 1953. 53. lpp.ISBN 0-940490-33-1.
  2. Black Athena: The linguistic evidence, by Martin Bernal, p. 701

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Elama&oldid=4017898"
Kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp